speciāli LV portālam
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sveiki! Ceram, ka spēsiet rast skaidrību sekojošā situācijā. Dzīvokļu īpašnieku biedrība 2009. gadā noslēdza pārvaldīšanas līgumu ar pašvaldības uzņēmumu (namu pārvaldi), attiecīgi pārvalde noslēdza līgumus ar pakalpojuma sniedzējiem un visi norēķini notiek caur pārvaldes norēķinu kontu. Dzīvokļa īpašnieki kopsapulcē ar 80% balsu nolēma lauzt līgumu un pārņemt māju biedrības valdījumā. Pārvalde neatdod māju, neslēdz nodošanas-pieņemšanas aktu, kamēr dzīvokļa īpašnieki/biedrība nav nomaksājusi īres/apsaimniekošanas un komunālo maksājuma parādu. Mājas uzkrājums ir pozitīvs, un ar pārvaldi par sniegtajiem pārvaldīšanas pakalpojumiem esam nerēķinājušies pilnā apmērā. Pārvalde pieprasa apmaksāt atsevišķu dzīvokļa īpašnieku/īrnieku izveidotos īres/apsaimniekošanas un komunālo maksājuma parādus, pie kam lielākā daļa no šiem parādiem ir jau iztiesāti par labu pārvaldei. Lūdzu, sniedziet atbildi, cik pārvaldes prasība ir pamatota un likumīga?
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.1 pantā ir noteikts:
“(1) Kopīpašumā esošas dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā – dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas uzdevumu atsauc, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu.
(2) Par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu dzīvojamās mājas īpašnieks informē pārvaldnieku, nosūtot attiecīgu paziņojumu ierakstītā vēstulē. Paziņojumā norāda datumu, ar kuru pārvaldīšanas uzdevums tiek atsaukts.
(3) No pārvaldīšanas līguma izrietošās pušu tiesiskās attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts cits termiņš.”
Kā teikts likumā, tā arī jānotiek. Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: “Namu pārvaldei, ja ar to tiek pārtraukts apsaimniekošanas līgums, šie atsevišķo iedzīvotāju parādi ir jāfiksē un jāpiedzen. Namu pārvaldes vilcināšanās ar mājas nodošanu galīgi nav attaisnojama, jo arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. pantā ir norma, ka pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar nodošanas-pieņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam. Kad dzīvokļu īpašnieki pieņēma lēmumu par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu, viņiem ierakstītā vēstulē jānosūta šis vēstījums iepriekšējam pārvaldniekam, un mēneša laikā visas tiesiskās attiecības saistībā ar mājas apsaimniekošanu automātiski uz likuma pamata tiek pārtrauktas, kaut arī namu pārvalde nav parakstījusi nodošanas-pieņemšanas aktu. Biedrībai vienkārši jākontaktējas ar komunālo pakalpojumu piegādātāju vai piegādātājiem (piemēram, galvaspilsētā tie būs vairāki atsevišķi uzņēmumi, bet mazpilsētā var būt viens vienots pakalpojumu sniedzējs), jānodod tam šis dzīvokļu īpašnieku sapulces lēmums par apsaimniekotāja maiņu. Tādi gadījumi, ka iepriekšējais apsaimniekotājs negrib nākamajam nodot rezerves uzkrājumu, ir diezgan bieži, un arī tad biedrībai ir jāraksta vēstule ar prasību pārskaitīt rezerves uzkrājumu norādītā kontā, nosakot termiņu, līdz kuram laikam tas ir jāizdara. Ja termiņš netiek ievērots, biedrība var sniegt prasību tiesā par šo finanšu līdzekļu piedziņu un ieskaitīšanu noteiktā kontā.”
Ja sarežģījumi ar namu pārvaldi turpinās, varat vērsties pēc padoma Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā (LNĪPA).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
