Par pārvaldnieka maiņu un iedzīvotāju parādiem diezgan sīki izklāstīts e-konsultācijā „Jaunu pārvaldīšanas līgumu var noslēgt tikai tad, ja ir lauzts iepriekšējais”. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir noteikts, ka lietas jānodod mēneša laikā pēc pilnvaru izbeigšanās. Pārvaldnieka pilnvaras beidzas ar kopsapulces lēmumu noteiktajā dienā.

Ja sapulce notikusi, piemēram, 9.februārī, iedzīvotāji var pārtraukt attiecības ar pārvaldnieku jau no 10.februāra, ja vien pārvaldīšanas līgumā nav paredzēts termiņš, cik ilgu laiku iepriekš īpašnieki brīdina pārvaldnieku. Lietu pārņemšanu nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.pants „No pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšana”.

Cita starpā tur arī noteikts - izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, dzīvojamās mājas īpašniekam ir pienākums atlīdzināt pārvaldniekam dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus un izdevumus, kuri taisīti saskaņā ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumu, veicot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumu.

Kā uzsver Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, jaunais mājas apsaimniekotājs dzīvokļu īpašnieku parāda saistības nepārmanto.

Mājas apsaimniekotāju nevar mainīt, pirms nav pārtraukts līgums ar iepriekšējo. Taču to var lauzt tikai tad, ja ir izpildīti visi līguma nosacījumi. „Iedzīvotāji, pieņemot lēmumu, nevar uzreiz tā vienkārši aiziet pie cita apsaimniekotāja, jo pastāv līguma attiecības, kuras ir jāpārtrauc,” skaidro V.Peipiņš.

Ja iedzīvotāji ir parādā līdzšinējam pārvaldniekam, tātad no savas puses nav izpildījuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma nosacījumus, komersants, visticamāk, nepiekritīs līguma laušanai, pirms dzīvokļu īpašnieki nebūs nomaksājuši (komersants nebūs atguvis) dokumentos fiksētos zaudējumus. Taču, vēlreiz jāuzsver, šīs procedūras norise ir ļoti atkarīga no līguma nosacījumiem.

Ja jaunais pārvaldnieks kā komersants ir ļoti ieinteresēts iegūt pārvaldībā minēto dzīvojamo māju, tad, iespējams, ka viņš piekrīt to pārņemt, ja mājas īpašnieks (dzīvokļu īpašnieki) sapulcē apņemas trūkstošo naudu savākt un noteiktā termiņā parādsaistības nokārtot, un parādu atmaksāt iepriekšējam pārvaldniekam.

Neizlietoto mājas apsaimniekošanas naudas uzkrājumu ar dzīvokļu īpašnieku balsojumu (Dzīvokļu īpašuma likuma 16. un 17.pants) var nolemt izlietot parāda vai tā daļas (atkarībā no uzkrājuma un parādu summas samēra) dzēšanai.