Sakiet, lūdzu, tādu lietu. Man 2004. gadā bija “Tele2” parāds. Tajā laikā atrados ieslodzījumā un nevienu papīru, protams, nesaņēmu. 2016. gada beigās saņēmu vēstuli par parādu. Es sazvanījos ar vēstules sūtītājiem un uzzināju, ka parāds ir no 2003. gada, tad vēl laikam sauca “Baltcom”, tagad “Tele2”. Man zvanīja Julianuss. Izjautāju viņus, kur ir sūtītie papīri. Viņi, izrādās, tos sūtīja uz sen neesošu adresi, to dzīvokli vecāki sen jau bija pārdevuši. Jautājums, vai 10 gadu noilgums jau ir iestājies? Viņi man otro gadu pēc kārtas zvana tieši gada beigās un draud ar tiesas darbiem. Maksāt īpaši neesmu ieinteresēts, jo pēc būtības es tiku tikai izmantots kā vārds, uzvārds telefona paņemšanai.
Konkrētajā gadījumā runa acīmredzot ir par komercdarījumu.
Komerclikuma 406. pants nosaka, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.
Savukārt Civillikuma 1905. pants nosaka, ka atgādinājums pārtrauc noilgumu.
Ja Jums piedziņas kompānija vai kreditors kopš 2003. gada vismaz reizi trijos gados pienācīgā kārtā ir sūtījis atgādinājumu par parāda saistībām, tad noilgums nav iestājies.
Līgumā, ko Jūs slēdzāt ar “Tele2”, bija norādīta Jūsu korespondences adrese. Visticamāk, līgumā bija arī atrunāts – ja korespondences adrese mainās, Jums “Tele2” par to ir jāpaziņo. Ja “Tele2” ir sūtījis atgādinājumus uz līgumā norādīto adresi, tad uzņēmums ir rīkojies korekti.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!