Pedagogiem, ņemot vērā darba specifiku, ierasti atvaļinājums tiek piešķirts vasarā. Turklāt pedagoģiskajam darbiniekam šādu atvaļinājumu parasti piešķir likumā noteiktā pilnā apmērā.

Tas praksē nozīmē, ka atkarībā no darbinieka individuālā darba gada veidojas situācija, ka daļa atvaļinājuma tiek piešķirta avansā. Proti, konkrētajā darba periodā – viens gads – vēl nav nostrādāti 11 mēneši, bet, piemēram, tikai puse, un atvaļinājums piešķirts pilnā apmērā.

Situācijā, ja darba attiecības tiek pārtrauktas, darba devējs, veicot galīgo aprēķinu, ņem vērā darbinieka individuālā darba gada periodu, kā arī darbiniekam izmaksāto atvaļinājuma kompensāciju. Jūsu aprakstītajā situācijā tieši tā arī ir bijis. Jūsu kārtējais individuālais darba gads ir no 18.12.2106. līdz 17.12.2017. Atvaļinājums par šo periodu ir izņemts un apmaksāts pilnā apmērā, taču darba attiecības ir izbeigtas, pirms noslēdzies individuālais darba gads. Tas nozīmē, ka par atvaļinājumu ir izveidojusies pārmaksa, ko darba devējs ietur no pēdējās algas. Likums neuzliek pienākumu darbiniekam samaksāt atvaļinājuma kompensāciju par laiku, ko viņš nav strādājis.

Lai komentētu, vai darba devējam bija Jums jāizmaksā kāda cita kompensācija, ir jāzina darba attiecību izbeigšanas pamatojums. Tikai Darba likuma 112. pantā noteiktajās situācijās šāda kompensācija tiek izmaksāta. Ja uzteicāt darbu pati, proti, atbilstoši Darba likuma 100. panta pirmajam punktam, tad Darba likums neparedz Jums izmaksāt kompensāciju.