Koncentrēts skaidrojums par būtiskākajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 808 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem" izlasāms LV portālā informācijā „Maksājumi par māju nākotnes remontiem jāuzskaita atsevišķi”.

Minēto MK noteikumu grozījumu anotācijā norādīts: „Ja biedrība, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē), par konkrēto apsaimniekoto dzīvojamo māju no dzīvojamās mājas īpašniekiem saņemtos naudas maksājumus par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem, piemēram, dzīvojamās mājas remontu, atjaunošanu vai pārbūvi, grāmatvedībā norāda atsevišķā bilances postenī un šādi maksājumi netiek uzrādīti biedrības ieņēmumu un izdevumu pārskatā. Šādā veidā saņemtus maksājumus pārvaldnieka grāmatvedībā uzskaita atsevišķi no citiem īstermiņa un ilgtermiņa kreditoriem un grāmatvedībā uzskaita atsevišķi par konkrēto apsaimniekoto dzīvojamo māju.”

Šajā dokumentā patiešām arī teikts, ka „(..) biedrība, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē), saņemto maksājumu summas pārskaitīšanai dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam (piemēram, maksa par apkuri, elektroenerģiju, ūdens piegādi) neiekļauj ieņēmumu un izdevumu pārskatā (darbība uzskatāma kā starpniecība)”.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: „Biedrības gada pārskatā izmanto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Tas nozīmē, ka tajā neuzrāda debitoru vai kreditoru parādu saistības, bet gan ieņēmumus un izdevumus. Parāda saistības parādās tad, ja ir divkāršā ieraksta grāmatvedība.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības princips ir tāds, ka tā darbojas nevis savā, bet dzīvokļu īpašnieku vārdā; gada pārskats ir biedrības pārskats. Ministru kabineta noteikumu grozījumu ideja ir tāda: ja dzīvokļu īpašnieku kopuma maksājumi tikai iziet caur biedrības naudas kontu, tā ir tāda kā tranzīta nauda, kas biedrības gada pārskatā nav jāuzrāda. Piemēram, par siltumenerģijas piegādi iekasētā nauda, kas tālāk samaksāta pakalpojuma sniedzējam, būtībā nav biedrības ieņēmumi. Biedrība tikai sniedz pakalpojumu šīs tranzīta naudas pārskaitīšanā. Biedrība šajā gadījumā ir tikai starpnieks, caur kura kontu nauda ir izgājusi. Taču, ja biedrība par šo starpniecības pakalpojumu, inkasāciju, kādu daļu naudas patur sev, bet pārējo samaksā siltuma piegādātājam, tad šī summa gan ir jāuzrāda kā biedrības ieņēmumi.”