E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 12869
Lasīšanai: 7 minūtes
TĒMA: Ekonomika
1
9
1
9

Par iespējām iegūt “airBaltic” kompensāciju

J
jautā:
27. septembrī, 2017
Aiga

Labdien! 9. septembrī bija plānots lidojums no Kijevas ar “airBaltic” lidmašīnu, kura beigās kavējās par 7 stundām. Zinu, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ja lidojums kavējas vismaz trīs stundas, pasažierim ir tiesības no apkalpojošā gaisa pārvadātāja saņemt kompensāciju, ko arī lūdzu aviokompānijai. “airBaltic” pārstāve man paskaidroja, ka gaisa kuģim tika konstatēts, ka nav iespējams noregulēt pilotu kabīnes labās puses logu. Konstatējot šo tehnisko problēmu, droša lidojuma veikšanai saskaņā ar gaisa kuģa ražotāja noteiktajām procedūrām un instrukcijām bija jāveic papildu pārbaudes, kas bija obligātas, jo šīs sistēmas darbība ir tieši saistīta ar lidojumu drošību. Tā kā pārbaužu laikā tika konstatēts, ka problēmu var operatīvi novērst, tika pieņemts lēmums nekavējoties uzsākt remontdarbus. Līdzko defekts bija novērsts un viss bija sagatavots lidojuma veikšanai, tas tika izpildīts. Pēc skaidrojuma par tehnisko problēmu, kuras dēļ lidojums kavējās, “airBaltic” pārstāve man kompensāciju atteica, pamatojot ar to, ka tehniskās problēmas cēlonis ir notikumi, kas to rakstura vai izcelsmes dēļ nav raksturīgi aviokompānijas normālai darbībai un pār kuru rašanos tai nav faktiskas kontroles. Vērsos PTAC, kur man atbildēja, ka gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi (regulas 5. panta 3. punkts). Regulas Preambulas 14. apsvērumā ir noteikts, ka ārkārtēji apstākļi var rasties jo īpaši politiskas nestabilitātes, meteoroloģisko apstākļu, drošības riska, negaidītu lidojuma drošības trūkumu un streiku dēļ, kas ietekmē apkalpojošā gaisa pārvadātāja darbību. Tāpat PTAC informēja, ka Eiropas Savienības Tiesa 2015. gada 17. septembra spriedumu lietā “C-257/14 Corina Van der Lans vs Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV” ir secinājusi, ka tāda pēkšņi radusies tehniska problēma, kuras pamatā nav nepilnīgas apkopes un kas turklāt nav konstatēta regulārajās apkopes pārbaudēs, neietilpst jēdzienā “ārkārtas apstākļi”. Jautājums – vai aviokompānija pareizi saprot regulu un ir tiesīga man atteikt kompensāciju?

A
atbild:
05. oktobrī, 2017
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Sarmis Spilbergs, zvērināts advokāts

Jums taisnība, pienākumu maksāt kompensāciju par aizkavētu lidojumu nosaka regula Nr. 261/2004 (Regula). Noprotams, ka lidsabiedrība piekrīt, ka Regula pēc būtības ir piemērojama, atšķiras tikai interpretācija par to, vai ir iestājies “ārkārtējs apstāklis” saskaņā ar Regulas 5. panta 3. punktu.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) vairākos spriedumos ir sniegusi saistošu minētās normas interpretāciju. Proti, EST ir norādījusi, ka lidmašīnu darbībā neizbēgami rodas tehniskas problēmas un ka gaisa pārvadātāji ar šādām problēmām sastopas savā ierastajā darbībā. Šai ziņā tehniskās problēmas, kas ir atklātas lidmašīnu apkopes laikā vai kuru cēlonis ir šādas apkopes neesamība, vēl nav uzskatāmas par “ārkārtējiem apstākļiem” (2008. gada 22. decembra spriedums lietā C-549/07 Wallentin-Hermann, 24. un 25. rindkopa).

Līdz ar to tehniska problēma vēl neiekļaujas “ārkārtēju apstākļu” jēdzienā, izņemot gadījumu, ja šīs problēmas cēlonis ir notikumi, kas:

  • to rakstura vai izcelsmes dēļ nav raksturīgi attiecīgā gaisa pārvadātāja parastajai darbībai un
  • pār kuriem viņam nav faktiskas kontroles.

Tiesa arī sniegusi dažus piemērus ar gadījumiem, kuros tehniska problēma varētu būt “ārkārtējs apstāklis”, proti, ražošanas defekts, kuru izziņojis ražotājs vai uzraugošā iestāde, vai lidmašīnas bojājums, kas radies sabotāžas vai terorakta rezultātā (tā paša sprieduma 26. rindkopa).

“Ārkārtēju apstākļu” interpretācija tika tālāk attīstīta PTAC pareizi norādītajā 2015. gada 17. septembra spriedumā lietā C-257/14 Van der Lans. Tajā EST lēma, ka arī piepešas tehniskas problēmas ietilpst gaisa pārvadātāja parastajā darbībā. Pie tam piepešu problēmu novēršana nav ārpus gaisa pārvadātāja faktiskās kontroles, jo viņa saimnieciskā darbība paģērē lidmašīnu pienācīgas darbības nodrošināšanu (sprieduma 41.–43. rindkopa).

Spriežot pēc pieejamās informācijas, Jūsu gadījumā bijis viens piepešs, izolēts tehnisks defekts, kas Regulas izpratnē nav uzskatāms par “ārkārtēju apstākli”. Līdz ar to lidsabiedrībai nebūtu pamata Jums atteikt kompensāciju.

Te gan jāpiemin, ka praksē lidsabiedrības bieži vien kompensācijas labprātīgi neizmaksā, pat ja ir diezgan uzskatāmi redzams, ka pasažierim ir tiesības uz šādu kompensāciju. Piespiest izmaksāt kompensāciju var tikai tiesas ceļā. Publiski pieejamā tiesas prakse parasti ir labvēlīga pasažieriem. Taču tiesas process ir pasažieriem apgrūtinošs, un tikai retais saņemas tam iet cauri. Proti, tādu lietu kopumā nav daudz, ņemot vērā, cik bieži lidojumi mēdz aizkavēties.

Lai gan pastāv vienkāršotākas procedūras (maza apmēra prasības (zem 2100 EUR) izskata rakstveida procedūrā un pieteikums sastādāms uz tipveida veidlapas), pasažierim joprojām ir nepieciešamas zināšanas par minētajiem EST spriedumiem, lai spētu pareizi noformēt prasības pieteikumu. Tāpat par prasības celšanu ir jāsamaksā tiesas izdevumi (tos vēlāk pozitīva iznākuma gadījumā piedzen no lidsabiedrības).  Piemēram, ievērojot lidojuma Kijeva–Rīga attālumu, pasažieris var pretendēt uz 250 EUR kompensāciju, kur valsts nodeva par šādu prasību būtu 71,14 EUR plus 3,20 EUR ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Ja pasažierim pašam nav pārliecības par dokumentu sastādīšanu, tad to var lūgt advokātam, taču šādās lietās no lidsabiedrības varēs piedzīt ne vairāk kā 30% no prasības summas kā izdevumus advokāta palīdzībai (jāņem vērā, ka citu konsultantu (kas nav advokāti) izdevumus lidsabiedrībai nevar prasīt atlīdzināt) . Tātad šajā lietā maksimāli no lidsabiedrības piedzenamie advokāta izdevumi būtu 75 EUR. Praksē var izrādīties pagrūti atrast zvērinātu advokātu, kurš būtu gatavs sastādīt prasības pieteikumu par šādu atlīdzību, savukārt advokāta izdevumu summu, kas pārsniegtu 75 EUR limitu, pasažierim būtu jāsedz no savas kabatas.

Tātad procesa relatīvais sarežģītums, kopējais ilgums, sākotnējie izdevumi un aprobežojumi to atgūšanā kontekstā ar kompensācijas summu, ko varētu piedzīt, ir faktori, kas parasti attur pasažierus no prasību celšanas tiesā. Bieži pasažieri nolemj, ka tiesāšanās nav to pūliņu vērta, tādēļ pēc atteikuma saņemšanas no lidsabiedrības izvēlas tālāk neiet, kā rezultātā lidsabiedrības netiek piespiestas šīs kompensācijas izmaksāt.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 35 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU