Ministru kabineta noteikumos Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” ir šādas normas:

„24. Katru gadu līdz 1. aprīlim pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļu īpašniekiem, kur (piemēram, mājas lieta, interneta vietne) dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu (3. pielikums).”

„27. Pārvaldnieks četru nedēļu laikā pēc dzīvokļa īpašnieka rakstiska lūguma saņemšanas izsniedz dzīvokļa īpašniekam informāciju par ieņēmumiem un izdevumiem, kas attiecināmi uz dzīvojamo māju, tai skaitā informāciju par izmaksu veidošanas metodēm.”

Tātad mājas pārvaldniekam ir jāsniedz dzīvokļu īpašniekiem šādas ziņas, bet nav gan nekur teikts, ka jāuzrāda dokumenti. Taču jāņem vērā, ka pieprasījums jānosūta rakstiski – tad tas pārvaldniekam patiešām būs saistošs, lai sniegtu atbildi (arī rakstiski).

Vairāku daudzdzīvokļu māju pārvaldnieks un Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš uzsver: informācijas sniegšana dzīvokļu īpašniekiem par namā veiktajiem remontiem un to izmaksām pirmām kārtām ir labas pārvaldības prakses jautājums. „Ja pārvaldnieks nedod dzīvokļu īpašniekiem pietiekami plašu informāciju, tas jau ir nekvalitatīvs pārvaldīšanas pakalpojums. Ja viņus turklāt neapmierina vēl citas pārvaldnieka darbības, tad dzīvokļu īpašniekiem jālemj par mājas apsaimniekotāja nomaiņu.”

Te vēl jāpiebilst, ka pirmais solis lielākai patstāvīgas lemšanas iespējai un tēriņu kontrolēšanai ir daudzdzīvokļu mājas pārņemšana īpašnieku valdījumā un konkrētu apsaimniekošanas uzdevumu deleģēšana pārvaldniekam ar pilnvarojuma līgumu, jo vairāk tādēļ, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1. pantā ir noteikts – dzīvojamās mājas īpašnieks ir arī dzīvokļa īpašuma īpašnieks (tātad atsevišķo dzīvokļa īpašumu īpašnieku kopums).