Saskaņā ar Darba likuma 46. panta otrās daļas nosacījumiem darbiniekam noteiktais pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

Darba devējam ir pienākums izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu arī tiem darbiniekiem, kuri ir pieņemti uz pārbaudes laiku.

Par pirmajām 10 slimības dienām darba devējs maksā slimības naudu – apmaksā darbnespējas A lapu likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā (pirmo dienu neapmaksā, par 2. un 3. darba nespējas dienu – maksā ne mazāk kā 75%, no 4. līdz 10. dienai – ne mazāk kā 80% apmērā no vidējās izpeļņas). Darba devējs slimības naudu izmaksā par tām dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.

Slimības pabalstu maksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kurai jāiesniedz darbnespējas lapa B.

Ja pirmā darba nespējas diena bija, esot darba attiecībās, tad slimības pabalstu izmaksās par visu darbnespējas lapas B periodu, sākot no darbnespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanai.

Apdrošināšanas stāžs neietekmē darbinieka tiesības uz darbnespējas lapas apmaksu, bet ietekmē slimības naudas (maksā darba devējs) apmēru un slimības pabalsta (maksā VSAA) apmēru.