Labvakar!
Man ir tāds jautājums: nekad nav bijušas šādas situācijas un kam pievērst uzmanību?
Vienu dienu atbraucu uz mājām no vasarnīcas ap pulksten 24.00, aizgāju gulēt, savukārt mana otra pusīte gaidīja savu tēvu, kuram bija jāatbrauc ap pulksten 2.00 naktī. Gaidot viņš bija iedzēris pāris aliņus, sēdēja virtuvē un kaut ko skatījās datorā.

Ap pulksten 2.00 naktī divas vai trīs reizes dzirdēju zvanu no kaimiņu dzīvokļa durvīm – kāds ļoti intensīvi zvanīja pie kaimiņu durvīm. Draugs piecēlās un paskatījās pa durvju actiņu, jo varbūt tētis tumsā sajauca dzīvokļus, bet tur neviena nebija. Tos zvanus es ļoti labi dzirdēju, jo bija liels klusums un varēja dzirdēt katru mazāko skaņu – dzirdēju kā kaimiņiene lamājās par to, ka kāds zvanīja pie durvīm, bet, kad viņa pienāca, neviena nebija.

Pēc kāda laika atbrauca tētis un mana otrā pusīte ar viņu sēdēja un virtuvē runājās (nebija skaļi). Te pēc kāda laika kāds pie durvīm sāka klauvēt. Kad atvēra durvis, tur stāvēja policija (ja nemaldos pašvaldības) un kaimiņiene, kura kliedza, ka mēs ākstāmies un zvanāmies viņai pie durvīm, tad bēgam prom – murgs kaut kāds.
Policija mums pateica, ka par mums sūdzas, ka mēs zvanāmies (no pulksten 1.00 naktī zem mums kaimiņi klausījās mūziku. Guļot es to labi dzirdēju, bet man viņa nemaisīja).

Pēc kādām divām nedēļām atnāk izsaukums uz policiju paskaidrojumu sniegšanai. Piezvanot uz policiju un pajautājot, kas par lietu, teica, ka sūdzība par skaļu mūzikas klausīšanos. Bet lieta tāda, ka mūzika pat nebija tajā dienā ieslēgta.

Vai var uzlikt kaut kādu sodu, ja tu neesi vainīgs? Kā var pierādīt savu nevainību? Varbūt kaimiņi pārprata kurā dzīvoklī skanēja mūzika?
Uzrakstīts uz mūsu dzīvokli, bet, kad bija atbraukusi policija, nekādus papīrus nedeva izlasīt, parakstīt u.t.t. Viņiem tak uzreiz bija jāsastāda uz vietas protokolu ar iedzīvotāju parakstiem? Un, ja mēs atveram dzīvokli, bija jāiedod mums izlasīt protokolu vai parakstīt? Bet nekā tamlīdzīga nebija. Kā būt šādā situācijā?