Jāņem vērā, ka atbildei ir vispārīgs raksturs, jo, nezinot visus apstākļus, konkrētu atbildi sniegt nav iespējams.

Attiecībā uz piegulošās teritorijas kopšanu Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembrī  lietā Nr. 2013-20-03 pieņēma spriedumu, no kura izriet, ka pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu kopt piegulošo teritoriju, tikai šim regulējumam ir jābūt samērīgam, kā arī ir jābūt pašvaldības līdzdalībai publiskajā lietošanā esošo teritoriju, tostarp piegulošo teritoriju, kopšanā,  piemēram, saistošajos noteikumos nosakot, kādas teritorijas kops nekustamā īpašuma īpašnieks un kādas pašvaldība. Par saistošo noteikumu neizpildi var tikt piemērots administratīvais sods.

Jautājums attiecībā uz rēķina izrakstīšanu par gadījumiem, kad pašvaldība nekustamā īpašnieka vietā ir izpildījusi viņa pienākumu kopt nekustamajam īpašumam piegulošo teritoriju, nav detalizēti pētīts. Taču Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 ir ietverts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektora Dr.iur. Edvīna Danovska viedoklis par to, ka “pašvaldība savas autonomās funkcijas ietvaros varot uzlikt pienākumus privātpersonām. Apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot sabiedrības labklājība, jo pilsētvidei jābūt sakoptai. Kaut arī apstrīdētās normas esot piemērotas leģitīmā mērķa sasniegšanai, pašvaldībai būtu jāpiedāvā īpašniekiem izvēles iespēja. Proti, īpašnieks drīkstētu pats uzņemties apstrīdētajās normās noteiktā pienākuma izpildi vai arī to uzticēt pašvaldībai. Otrajā gadījumā pašvaldība par attiecīgo pakalpojumu varētu prasīt maksu”.

Papildinot Dr. iur. E. Danovska pausto, jāpiebilst, ka šādai iespējai būtu jābūt noteiktai attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos, tāpat kā pašvaldības tiesībām izpildīt nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu sakopt piegulošo teritoriju (ja nekustamā īpašuma īpašnieks nepilda savu pienākumu), kārtībai, kādā tas darāms, un kārtībai, kādā izrakstāms rēķins.