Saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu noilgums ir 10 gadi. Savukārt Komerclikuma 406. pants paredz, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Civillikums arī paredz, ka tiesības izlietošana, ceļot prasību tiesā vai griežoties pie šķīrējtiesas, pārtrauc noilgumu, turklāt jau notecējušais laiks vairs nav ieskaitāms un sākas jauns noilguma termiņš. Savukārt atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.

Tātad, ja prasījums izriet no komercdarījuma, noilgums ir trīs gadi, no pārējiem darījumiem – 10 gadi. Savukārt, ja ir bijis atgādinājums, noilguma termiņa tecējums sākas no jauna.