Dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Dzīvokļa īpašuma likums. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta otrās daļas 2. punktam dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgās kopīpašuma domājamās daļas.

Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka kopīpašumā esošajā daļā cita starpā ietilpst atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas, tostarp sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmajā daļā noteiktajam ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, ir tiesīga izlemt dzīvokļu īpašnieku kopība.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros Dzīvokļa īpašuma likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa).

Respektīvi, nepieciešams saņemt 50 + 1% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, taču šis nosacījums attiecas uz dzīvokļu īpašumos sadalītu māju. Gadījumā, ja māja ir sadalīta domājamās daļās, atbilstoši Civillikumam jāsaņem 100% saskaņojums.

Papildu informācija par būvvaldes prasībām tiesiskai lodžiju un balkonu iestiklošanai – šeit.