Likumā „Par dzīvojamo telpu īri” ir vairākas normas, kas attiecināmas uz situāciju, kad pašvaldībai piederošas dzīvojamās platības īrniekam ir grūtības samaksāt par tās lietošanu, un arī par īres attiecību pārtraukšanu ar parādnieku.

• 11.¹ pants. Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksa

Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.

Ja dzīvojamā telpa tiek izīrēta personai, kurai pašvaldības pienākums ir sniegt likumā noteiktajā kārtībā palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, attiecīgās pašvaldības dome var noteikt zemāku īres maksu, samazinot dzīvojamās telpas apsaimniekošanas izdevumus un neiekļaujot tajā peļņu.

• 28.² pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja īrnieks ir parādā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts brīdinājums.

• 36.¹ pants. Īrnieku kategorijas, kurām tiek nodrošināta palīdzība

Pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, kas šā likuma 28.² panta pirmajā daļā, 28.³panta pirmajā daļā un 28.⁴ panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izlikts no dzīvojamās telpas:

1) ja viņš sasniedzis pensijas vecumu vai ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ;

2) ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.

LV portāls sazinājās arī ar Grobiņas novada pašvaldību un uzņēmumu „Grobiņas namserviss”, lai noskaidrotu reālo situāciju.

Lūk, SIA “Grobiņas namserviss” valdes locekles Evitas Pūķes atbilde:

„Īrnieks īrē dzīvokli no 2004. gada un maksājumus veic neregulāri, lai gan abi dzīvesbiedri ir strādājoši cilvēki un viņiem nav mazturīgas vai trūcīgas ģimenes statusa, kā arī persona, kas iesniegusi jautājumu “Latvijas Vēstnesim”, nav izrādījusi nekādu vēlmi līdzdarboties, lai parādu pakāpeniski nomaksātu. Jau 2013. gadā iesniegts tiesā prasības pieteikums par dzīvokļa komunālo un īres parādu piedziņu, taču parāds nav nomaksāts, kā arī līdz šim tas tikai pieaudzis. “Grobiņas namservisa” speciālisti ir strādājuši ar īrnieku: gan sarunājušies, gan slēguši vienošanos, gan devuši īslaicīgi laiku dažādu problēmu risināšanai. Uzņēmums iesniedzis tiesā prasības pieteikumu par parādu piedziņu un īres līguma laušanu, savukārt Grobiņas novada pašvaldība risina jautājumu par citas dzīvesvietas ierādīšanu šai ģimenei.”

Ja tiesa nolems par parādu piedziņu piespiedu kārtā, Jums parāds pilnīgi noteikti būs jānomaksā: šo tiesas spriedumu mājas apsaimniekošanas uzņēmums nodos izpildei tiesu izpildītājam.

Ja tiesa nolems par īres līguma izbeigšanu, tā arī notiks (sk. likuma 28.² pantu). Tā kā Jums nav maznodrošinātā īrnieka statuss, pašvaldībai nav pienākuma sniegt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā (sk. 36.¹ pantu). Ja pašvaldība tomēr risina jautājumu par citas dzīvesvietas ierādīšanu, tas ir uzskatāms par pretimnākšanu. Taču, visticamāk, nākamā ierādītā dzīvojamā platība būs pieticīgāka, ar zemāku komforta līmeni, kas nozīmē arī mazākus telpu īres maksājumus, kas varbūt Jūsu ģimenei tad būs pa spēkam.

Mūsu valstī tiesiskais regulējums nevienu personu visā pilnībā neatbrīvo no īres maksas. Ja īrnieks ir trūcīgs un nespēj samaksāt par dzīvojamo platību, ko īrē no pašvaldības, viņš 1) var lūgt, lai pašvaldība nosaka zemāku īres maksu; 2) pašvaldībā var lūgt dzīvokļa pabalstu; 3) ar mājas apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju vienoties par maksājumu pakāpenisku kārtošanu.