E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 11797
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Bērnudārzs augšējā stāvā

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
19. aprīlī, 2017
Dzidra

Labdien! Vēršos pie Jums izmisumā. Esmu griezusies visur (Rīgas domē, izglītības iestādēs, PVD, VID, pat pašvaldības policijā), visi rausta plecus. Sāku domāt par jurista pakalpojumiem, bet, pirms griezties pie jurista un maksāt lielu naudu, vēlējos uzzināt, vai juristi vispār var kaut ko izdarīt, palīdzēt. Rīgā ir privātmāja. Gadus 100 veca. Pieder divām māsām. Sadalījušas savā starpā. Viena dzīvo otrajā stāvā, otra pirmajā stāvā. Viss bija labi, līdz otrajā stāvā īpašnieces meita izdomāja atvērt mājdārziņu. Nekādas atļaujas mums neprasīja. 27 kvadrātmetros uztaisīja bērnudārzu un pieņem 8–9 bērnus pilnu dienu. Pati meita te nedzīvo, dzīvo citur. Apakšā dzīvo otras māsas dēls ar ģimeni. Divi bērni – divgadniece un zīdainis. Troksnis neciešams, griesti drūp. No sienas fotorāmji krīt nost. Runāšana nepalīdz. Mans īpašums, daru, ko gribu. Mājdārziņam atļaujas nav, tāpat arī saimnieciskā darbība nav reģistrēta. Auklei pat nav sertifikāta. Valsts iestādes rausta plecus. Darbība nav reģistrēta, neko nevaram darīt, privātīpašums. Ko darīt mums? Kā cīnīties? Vai ir kādi padomi, ieteikumi? Vai ir vērts doties pie jurista? Vai tas ko līdzēs? Paldies!

A
atbild:
26. aprīlī, 2017
Bērnu aizsardzības centrs
Mairita Spulle, Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vecākā inspektore
Sertificētu mediatoru padome
Kristīne Dārzniece, sertificēta mediatore un juriste

Sertificēta mediatore un juriste Kristīne Dārzniece skaidro, ka jurista konsultācija ir viens no iespējamiem problēmas risinājumiem. Jāņem vērā, ka jurista uzdevums būs piemeklēt atbilstošo normatīvo regulējumu, veicot gan visu dokumentu, gan situācijas izpēti, tostarp pārliecinoties par to, vai bērnudārzam ir visas atļaujas (tas var aizņemt laiku un arī prasīt naudas līdzekļus). Tā kā iepriekš valsts iestādes nav varējušas palīdzēt, tad situācija tik tiešām nav viennozīmīga. Līdz ar to rezultātā iespējama tiesvedība, kurā jurists sameklēs pierādījumus.

Šajā gadījumā ir svarīgi izvērtēt, kāds ir vēlamais rezultāts. Spriežot pēc jautājuma izklāsta, apakšējā stāvā dzīvojošā ģimene vēlas mieru. Ja turpināsiet dzīvot tajā pašā mājā, tiesvedība var vēl vairāk saasināt konfliktu, ar to jārēķinās. Tāpat tiesvedība var prasīt daudz laika un naudas līdzekļu.

Alternatīvs variants situācijas risinājumam ir mediācija. Šajā gadījumā, ja abas puses dodas pie mediatora, tad ir iespējams piemeklēt risinājumu, kas varētu apmierināt abas iesaistītās puses. Sākumā tiktu noskaidrots, kādas ir abu pušu intereses un vajadzības. Piemēram, augšējā stāva iedzīvotāja vēlas iegūt materiālu labumu, savukārt apakšējā stāva iedzīvotāji vēlas mieru. Izzinot šīs intereses, var piemeklēt praktisku risinājumu, lai kopā varētu mierīgi sadzīvot un risinājumu panākt bez tiesas. Par mediācijas, tostarp bezmaksas konsultāciju, iespējām lasiet šeit.

Vienlaicīgi, iespējams, valsts iestādes tomēr var palīdzēt, īpaši ņemot vērā, ka aprakstītajā situācijā ir saskatāms bērnu tiesību aizsardzības pārkāpums. Kā LV portālam skaidroja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vecākā inspektore Mairita Spulle, 2017. gada 20. martā VBTAI tika saņemta informācija par privātmāju, kurā fiziska persona sniedz nereģistrētu bērnu uzraudzības pakalpojumu. 2017. gada 12. aprīlī VBTAI inspektori minētajā privātmājā veica bērnu tiesību ievērošanas pārbaudi, kuras laikā konstatēja, ka fiziska persona sniedz nereģistrētu bērnu uzraudzības pakalpojumu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 898 “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums” 3.3. apakšpunktā noteikto VBTAI uzdeva fiziskajai personai reģistrēties Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) kā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam, kā arī, sniedzot bērnu uzraudzības pakalpojumu, ievērot MK noteikumos Nr. 404 “Prasības bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanas kārtība” noteiktās prasības. VTBAI sola uzraudzīt sniegto uzdevumu izpildi.

IKVD mājaslapā var aplūkot, kādām prasībām ir jāatbilst bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam. Ja bērni tiek uzraudzīti periodā, ilgākā par 4 stundām, tad bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs nemaz nevar uzraudzīt vairāk kā 5 bērnus (ja nav juridiska persona), izņemot gadījumu, ja tie ir vienas ģimenes bērni. Tāpat bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam pakalpojuma sniegšanas laikā jānodrošina ugunsdrošības, darba aizsardzības un higiēnas prasību ievērošana. VBTAI sola uzraudzīt, lai tas tiktu īstenots un persona reģistrētos IKVD kā bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 114 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas