E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 117
Lasīšanai: 7 minūtes

Kam pienākas un kam nepienākas sociālais dzīvoklis

J
jautā:
26. augustā, 2010
Sandra

Dzīvoju Rīgā. Man šogad piedzima meitiņa. Šobrīd viņu audzinu viena, jo tētis ir cietumā. Es ar meitiņu dzīvoju antisanitāros apstākļos. Dzīvojam otrajā stāvā, bet blakus atrodas sausā tualete. Kad ir vasara, mums pa logu nāk briesmīga smaka. Bet ziemā tualetē pat apsēsties nevar. Mēs dzīvojam vienistabas dzīvoklī, mums nav karstā ūdens, ne arī vannas, bet tikai aukstais ūdens. Kad ārā ir ļoti auksti, pazūd arī tas. Pagājušajā ziemā ūdens nebija divus mēnešus.
Mājas pārvaldnieks saka, ka viņš neko izdarīt nevarot. Man ir maziņš bēbītis, kurš man katru otro dienu jāmazgā un viņam jādod ēst. Ja mums atkal šogad nebūs ūdens, ko man darīt ? Mums ir trūcīgās ģimenes izziņa. Man meita aug, vai es varētu pretendēt uz sociālo dzīvokli? Rīgā esmu deklarēta no 20.11.2009. Pirms tam es dzīvoju bez deklarēšanās, jo esmu no citas pilsētas.

A
atbild:
26. augustā, 2010
Rīgas dome
Dzintra Āboliņa, Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir iepazinies ar Jūsu elektronisko vēstuli, kurā esat sniegusi pārāk maz informācijas, lai objektīvi izvērtētu un sniegtu Jums precīzu atbildi par iespējām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Neraugoties uz minimālo informāciju, to izvērtējot kopsakarībā ar tiesiskajām normām, darām zināmu, ka, visticamāk, tomēr diemžēl nevarat pretendēt uz palīdzību dzīvojamās telpas izīrēšanai vai sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai.

Nedaudz iepazīstinām ar tiesiskajām normām, kuras varētu regulēt Jūsu ģimenes dzīvokļa jautājumu risināšanu.

Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 1. punkts paredz palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā reģistrēt personas vai ģimenes, kuras zaudējušas tiesības uz dzīvojamo telpu, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas, saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmo daļu (sakarā ar īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parādu); 28.3 panta pirmo daļu (sakarā ar dzīvojamās mājas nojaukšanu), 28.4 panta otro daļu (sakarā ar mājas vai dzīvojamās telpas kapitālo remontu), ja tās ir:

  • maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,
  • maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds utt.

Savā elektroniskajā iesniegumā neminat, ka Jums būtu īres un pakalpojumu parāds, līdz ar to iepriekšminētā palīdzība Jums pašlaik nav nepieciešama.

Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta septītā daļa paredz, ka pašvaldības domei (padomei) ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, [..]. Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome (padome) saistošajos noteikumos.

Kā minat savā iesniegumā, Rīgā esat deklarējusies tikai 20.11.2009., tātad nedzīvojat dzīvojamā telpā denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā pirms īpašumtiesību atzīšanas.

Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 6. punktā noteikts, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas attiecīgās pašvaldības domes noteiktas citas maznodrošināto personu kategorijas.

Rīgas domes 15.06.2010. saistošo noteikumu Nr. 80 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk tekstā – Saistošie noteikumi) 49.2. apakšpunkts noteic, ka 6.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē maznodrošinātas ģimenes, kuras vismaz piecus gadus deklarējušas savu pastāvīgo dzīvesvietu un uz īres līguma pamata lieto dzīvojamo telpu Rīgā, ja turklāt tās ir daudzbērnu ģimene vai ģimene, kura audzina bērnu invalīdu un īrē vienistabas dzīvokli vai vienu istabu vai tādas dzīvojamās telpas, ka vienā istabā jādzīvo personām, kuras vecākas par deviņiem gadiem, vai personām kopā ar bērnu invalīdu (izņemot laulātos).

Kā secināms no Jūsu iesnieguma, neatbilstat arī iepriekšminētajām personu kategorijām, kurām Rīgas pašvaldība papildus likumā paredzētajām paredzējusi sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt personai (ģimenei), kura ir sociāli maznodrošināta (trūcīga) un uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem: attiecībā uz to ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmo daļu. Šā paša likuma 5. panta ceturtā daļa paredz, ka pašvaldība var noteikt atvieglotus nosacījumus personas (ģimenes) atzīšanai par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.

Saistošo noteikumu 66.2.7. apakšpunkts nosaka, ka 13. reģistrā sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē maznodrošinātas personas, jā tās ir atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas vai par 1. vai 2. grupas invalīdu atzītas personas, kurām pēdējos piecus gadus dzīvesvieta deklarēta Rīgā, un tā nav atsavinājusi nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā.

Jūs savā iesniegumā interesējāties tieši par iespēju reģistrēties sociālā dzīvokļa izīrēšanai, taču jāatzīmē, ka šis palīdzības veids Rīgas pilsētā orientēts palīdzības sniegšanai maznodrošinātām pensijas vecumu sasniegušām un par 1. vai 2. grupas invalīdiem atzītām personām, nevis darbspējīgām personām, tajā skaitā arī ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem.

Lai saņemtu precīzu atbildi par Jūsu ģimenes iespējām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, aicinām personīgi vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Apmeklētāju pieņemšanas nodaļā Brīvības ielā 49/53, Rīgā, 5. stāvā 501. kabinetā pirmdienās no 8.30 līdz 18.00, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no 8.30 līdz 17.00 un piektdienās no 8.00 līdz 16.00.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 58 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU