1. Ja darba attiecības tiek izbeigtas uz vienošanās līguma pamata atbilstoši Darba likuma 114. pantam, tad puses var vienoties par nosacījumiem, ko attiecīgajā vienošanās līgumā ietvers. 

Ja darba līgumu uzteic darba devējs, viņa pienākums ir izmaksāt atlaišanas pabalstu Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos. Atlaišanas pabalsta apmērs ir: 

• viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus; 

• divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus; 

• triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus; 

• četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus. 

Abos gadījumos darbiniekam ir jāsaņem kompensācija par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. 

2. Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram: 

• Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piešķīrusi bezdarbnieka statusu; 

• kopējais apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu; 

• ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijas Republikā ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. 

Ja bezdarbnieka pabalsts ir piešķirts, to var saņemt tikai tad, ja tā saņemšanas laikā negūst ienākumus.  

NVA, lai varētu piešķirt bezdarbnieka statusu, vērtē atbilstību Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Viens no kritērijiem – persona nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”). 

Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punktā noteikto valdes loceklis uzskatāms par darba ņēmēju, ja: 

• ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta; 

• kapitālsabiedrībai (SIA vai AS) taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (šogad – 700 eiro), kas reizināts ar koeficientu 5, un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par minimālās mēneša darba algas apmēru. 

3. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētā 10% likme ienākumam no dzīvokļa izīrēšanas ir tikai ienākuma nodoklis un neietver sociālo apdrošināšanu. Tāpēc, ja tiek zaudēts algots darbs, darba ņēmējam, kas ir obligāti sociāli apdrošināms, ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Īres ienākumi, par kuriem maksā 10% nodokli, neietekmē tiesības uz bezdarbnieka pabalstu kā bijušajam darba ņēmējam.