Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tiesā iesniedzu pieteikumu par laulības šķiršanu, jo laulībā nedzīvojam vairāk kā 15 gadus, bērns ir pilngadīgs, kā arī ir līgums par laulāto mantas šķirtību. Iepriekš piedāvāju šķirt laulību pie notāra, jo nav šķēršļu laulības šķiršanai pie notāra, tomēr vīrs atteicās no laulības šķiršanas, kā arī norādīja, ka tiesu neapmeklēs, un apzināti nomainīja deklarēto adresi. Abi esam Latvijas Republikas pilsoņi, tomēr vīra deklarētā adrese ir Tiraspolē, Piedņestras Moldāvu Republikā (starptautiski neatzīta teritorija, de facto neatkarīga valsts), kas saskaņā ar ANO uzskatiem ir Moldovas Republikas daļa. Pieteikumā par laulības šķiršanu norādīju divas adreses: deklarēto (Piedņestra) un faktisko dzīves vietas adresi (Latvijā), tomēr faktiskā dzīves vietas adrese Iedzīvotāju reģistrā oficiāli viņam nav norādīta. Ir zināms, ka faktiski vīrs atrodas Latvijā, līdz ar to tiesas dokumentus Tiraspolē, Piedņestras Moldāvu Republikā, nevar saņemt, jo tur neatrodas. Vienlaikus manā norādītajā faktiskajā adresē, kas ir iepriekšējā deklarētā adrese (Latvijā), tiesas dokumentus vienkārši ignorēja, jo dokumenti ir nosūtīti atpakaļ tiesai kā nesaņemti. Tiesā saņēmu atbildi, ka dokumentu nosūtīšanu uz vīra deklarēto adresi organizē Tieslietu ministrija un informācijas saņemšanas process var ilgt arī gadu. Proti, dokumenti uz Tiraspoli tika nosūtīti jau 2016. gada novembrī. Kāds regulējums (tiesiskās palīdzības līgumi, citi starptautiskie līgumi) paredz, cik ilgi (vai tiešām gadu) jāgaida informācija par dokumentu nesaņemšanas faktu (vai arī saņemšanas faktu, lai gan tas nav iespējams, jo persona pastāvīgi dzīvo Latvijā) no Piedņestras Moldāvu Republikā, lai šeit varētu nozīmēt pirmo tiesas sēdi un sākt izskatīt lietu pēc būtības? Papildus vēlējos zināt, kāda ir iespēja izšķirties, ja šie dokumenti netiek saņemti?
Tiesvedību civillietās, tostarp kārtību, kādā laulību šķir tiesa, regulē Civilprocesa likums. Minētā likuma 148. pants, kas attiecas uz jebkādu civillietu sagatavošanu izskatīšanai, noteic, ka pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti nekavējoties tiek nosūtīti atbildētājam. Tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, paredzēta Civilprocesa likuma 56.2 pantā.
Šajā gadījumā būtiski uzsvērt, ka starptautisko tiesisko sadarbību var īstenot tikai ar valstīm, kuras Latvijas Republika ir atzinusi. Atbilstoši Ārlietu ministrijas sniegtajai informācijai Piedņestras Moldāvu Republika Moldovas Republikā nav atzīts valstisks veidojums vai teritorija, līdz ar to dokumentus uz šo teritoriju neizsniedz. Atbilstoši Civilprocesa 56.2 panta 2.1 daļai, ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un ir saņemts apstiprinājums par to neizsniegšanu, tiesa izvērtē dokumentu neizsniegšanas iemeslus un dokumentu neizsniegšanas ietekmi uz tiesvedību nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Tiesa pēc dokumentu neizsniegšanas iemeslu izvērtēšanas var piegādāt dokumentus atkārtoti vai izmantot citu metodi dokumentu izsniegšanai. Ja dokumentus neizdodas izsniegt atkārtoti, piemēro šā likuma 59. pantu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 59. panta pirmajai daļai atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.1 pantu vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Civilprocesa likuma 59. panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Laulības šķiršanas lietu izskatīšanas īpatnības noteiktas Civilprocesa likuma piektās sadaļas 29. nodaļā "Lietas par laulības neesamību vai šķiršanu". Saskaņā ar minētās nodaļas 236. panta otro daļu, ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, ja tas nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā. Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 236. panta ceturtajai daļai, ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
