Kā var noprast no jautājuma, šeit runa ir par tā dēvēto paju māju. Ja tā, tad tā nav pašvaldības īpašums, un Jums ir laimējies, ka māja vismaz ir reģistrēta zemesgrāmatā. Atšķirībā no valsts un pašvaldību māju privatizācijas lauksaimniecības uzņēmumu īpašumu - dzīvojamo māju - atsavināšanas process nebija pietiekami sakārtots, šajā sektorā ir izveidojies zināms haoss, un nav arī nevienas institūcijas, kas par to atbildētu. Tā kā māja nav pašvaldības īpašums, tai nav pienākuma uzņemties ēkas apsaimniekošanu.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 75. panta septītajā daļā ir noteikts: ja dzīvoklis privatizēts likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” (zaudējis spēku 01.01.2005.) regulējuma ietvaros, “minēto dzīvokļu īpašniekiem jādibina mājas kopīgas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas sabiedrība vai jānoslēdz līgums par daudzdzīvokļu mājas kopīgu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Tātad ar likumu ir noteikts, ka dzīvokļu īpašniekiem par māju ir jāgādā pašiem.

No malas raugoties, šķiet, ka tas nebūtu problemātiski, jo “paju” mājās parasti nav daudz dzīvokļu. To var izdarīt, piemēram, mājas vecākais, kas sekotu ēkas tehniskajam stāvoklim un gādātu par naudas uzkrājumu un remontiem.

Tomēr, ja mājā patiešām nav cilvēku, kuri vēlētos un spētu rūpēties par tās apsaimniekošanu, tad dzīvokļu īpašnieki pilnsapulcē var nolemt par pārvaldīšanas līguma slēgšanu ar fizisku vai juridisku personu, kas sniegtu šo pakalpojumu un izpildītu dzīvokļu īpašnieku lemto par nepieciešamajiem darbiem ēkas uzturēšanā. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā un 17. pantā ir izskaidrota dzīvokļu īpašnieku kopuma kompetence un lēmumu pieņemšanas nosacījumi.

Ciematā vai tā tuvākajā apkārtnē noteikti ir kāda daudzdzīvokļu māja, kurai ir algots pārvaldnieks, un, ja atsauksmes ir labas, iespējams, arī jūsu mājas iemītnieki var izmantot tā pakalpojumus. Protams, par šo darbu būs jāmaksā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir noteikts, ka visa atbildība par mājas pārvaldīšanas procesu gulstas uz mājas īpašnieku. “Ja māja nebūs pienācīgi uzturēta un kaut kas notiks, piemēram, iegrūs jumts, atbildīgi būs visi dzīvokļu īpašnieki kopā,” uzsver Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. Jebkurai dzīvojamai mājai pastāvīgi ir jāveic kārtējie remonti, kā arī palaikam citi, lielāki, lai ēku gadu gaitā nenovestu līdz avārijas stāvoklim, kad būvvalde kādudien drošības dēļ aizliegtu to ekspluatēt.