“Līdzīgu pacientu pieredzes aptauju spektru saviem iedzīvotājiem nodrošina arī Lielbritānija, kur pacientu pieredzes jēdziens veselības aprūpes kvalitātes ietvarā tiek mērķtiecīgi attīstīts un integrēts jau vairākas desmitgades. Latvijā pacientu pieredzes sistemātiska apkopošana sākta 2018. gadā, kad Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tika ieviesta pirmā pacientu pieredzes aptauja,” stāsta Latvijas Pacientu pieredzes asociācijas vadītāja Vita Šteina, piebilstot, ka līdz ar ambulatorās un primārās veselības aprūpes pacientu pieredzes pilnīgu ieviešanu Latvija būs sasniegusi arī Lielbritānijas aptveri, kļūstot par vadošo valsti Eiropā.
V.Šteina uzsver, ka Latvija valstiskā līmenī jau ir spērusi nozīmīgu pirmo soli, ievācot apjomīgus un veselības nozares attīstībai būtiskus datus, un nākamais solis ir šo pacientu sniegto informāciju mērķtiecīgi izmantot veselības politikas veidošanā — nosakot prioritārās uzlabojumu jomas un piesaistot nepieciešamos resursus.
Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie pacientu pieredzes dati liecina par atšķirīgiem un nevienmērīgiem pacientu pieredzes rezultātu uzlabojumu tempiem ārstniecības iestādēs, kas liecina par vienotas kvalitātes attīstības trūkumu. Lai gan pozitīvi vērtējama ar vien vairāk ārstniecības iestāžu pievienošanās pacientu balss mērīšanai, atšķirīgie novērtējumi norāda uz nepieciešamību pēc vienotas uzlabojumu stratēģijas, kas palīdzētu mērķtiecīgi stiprināt pacientu pieredzi visā veselības aprūpes sistēmā.
“2025. gada pacientu pieredzes rezultāti arī šogad apliecina, ka visaugstāk pacienti novērtē cieņpilnu attieksmi un pacientiem saprotamas informācijas nodrošināšanu izrakstīšanas brīdī,” stāsta SPKC Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja Irisa Zīle–Velika, turpinot, ka starp ārstniecības iestādēm joprojām vērojamas būtiskas atšķirības — atsevišķās iestādēs sasniegti ļoti augsti rādītāji (vairāk nekā 80–90% pacientu cieņpilnu attieksmi novērtējuši visaugstāk), savukārt citās šis rādītājs ir ievērojami zemāks, kas norāda uz nevienmērīgu pacientu pieredzes kvalitāti un nepieciešamību mērķtiecīgi stiprināt uzlabojumus.
Pozitīvas pārmaiņas salīdzinājumā ar 2024.gadu vērojamas arī pacientu drošības un komforta novērtējumā — pieaug pacientu pārliecība par ārstēšanas procesa drošību (73,2% → 77,2%), uzlabojas pacientu identitātes pārbaudes prakse (58,0% → 60,4%), kā arī augstāk tiek vērtēti uzturēšanās apstākļi palātās, tostarp gaisa temperatūra, ēdināšanas kvalitāte un klusums.
Nedaudz palielinājies arī to pacientu īpatsvars, kuri norāda, ka veselības aprūpes speciālisti vienmēr iepazīstinājuši ar sevi (56% → 57%), kas ir būtisks uzticēšanās un drošas aprūpes priekšnoteikums. Šī prasība mediķiem iepazīstināt ar sevi īpaši aktualizēta līdz ar Pacientu tiesību likuma izmaiņām, kas stājās spēkā 2025. gadā.
Joprojām pacienti kā nepietiekamu vērtē emocionālā atbalsta pieejamību, viņu iesaisti lēmumu pieņemšanā, kā arī informācijas pieejamību par ārstniecībā izmantotajām zālēm.
Šie aspekti ir aktuāli arī psihiatrijas jomā, kur 2025.gada dati liecina par pozitīvākiem pacientu sniegtajiem vērtējumiem, īpaši tādās jomās kā pacientu drošība (no 61,3% uz 65,4%), personāla attieksme un kopējā apmierinātība ar ārstēšanos (no 53,4% uz 55,5%). Šie rādītāji konsekventi ir starp augstāk novērtētajiem, savukārt lēnāk uzlabojums vērojams jomās, kas saistītas ar pacientu aktīvāku iesaisti un informēšanu (vidēji no 39% uz 43%), kas atspoguļojas arī pacientu sniegtajos komentāros. Liela daļa pacientu pauž pateicību personālam, uzsverot empātiju, profesionalitāti un sakārtotu vidi, kā arī atzīst pozitīvus ārstēšanas rezultātus. Vienlaikus biežāk minētie ieteikumi saistīti ar nepieciešamību uzlabot komunikāciju ar ārstējošo personālu, nodrošināt plašāku un saprotamāku informāciju par ārstēšanu, zālēm un lielākas iespējas individuālām sarunām.
“Speciālisti norāda, ka šo aspektu uzlabošanu būtiski ietekmē arī veselības aprūpes sistēmas kapacitāte – augstā darbinieku noslodze un ierobežotie resursi ne vienmēr ļauj nodrošināt tik plašas individuālās sarunas ar pacientiem, kādas būtu vēlamas. Vienlaikus eksperti uzsver, ka sabiedrībā arvien pieaug izpratne par pacientu tiesībām un gaidām attiecībā uz saņemto aprūpi, tādēļ paralēli nepieciešams arī izvērtēt, kādi papildu resursi un risinājumi būtu vajadzīgi, lai šīs prasības pilnvērtīgi īstenotu praksē,” atzīmē I. Zīle-Velika, turpinot, ka “šāda situācija kopumā atbilst starptautiskai pieredzei, kur pacientu ziņotās pieredzes mērījumi palīdz identificēt uzlabojamās jomas un virzīties uz pacientu orientētu aprūpi.
Vienlaikus jāņem vērā, ka īpaši pacientu līdzdalības un komunikācijas uzlabojumi prasa ilgtermiņa pieeju un ne vienmēr uzreiz atspoguļojas datos. Šobrīd metodiskās vadības institūcijās tiek strādāts arī pie rekomendāciju, vadlīniju un vienotu pieeju izstrādes, savukārt ārstniecības iestādes jau izmanto aptauju rezultātus, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un stiprinātu pacientu iesaisti”.
Pozitīvi vērtējams, ka kopš 2023. gada, kad tika uzsākta dzemdību pieredzes aptauja nacionālā līmenī, pieaug arī sieviešu iesaiste atgriezeniskās saites sniegšanā - ja 2023. gadā aptaujā piedalījās aptuveni 3% no visām dzemdētājām, tad 2024. gadā – 4,8%, bet 2025. gadā jau 8%.
Sniegtā informācija par dzemdību pieredzi liecina par pozitīvām tendencēm vairākās aprūpes jomās. Vērtējot respondentu atbildes, varam secināt, ka būtiski uzlabojusies informācijas sniegšana dzemdētājām par veicamajām darbībām un manipulācijām dzemdībās.
Respondentes atzīmē, ka veselības aprūpes darbinieki biežāk lūguši atļauju pirms vaginālas apskates veikšanas (79.3% 2023. gadā uz 91.3 % 2025.gadā), savukārt vaginālu instrumentālu dzemdību gadījum, sievietes piekrišana procedūrām lūgta no 58,3% uz 84,6% - 2025.gadā. Būtiski uzlabojusies arī informēšana par iespējamiem veselības riskiem un brīdinājuma pazīmēm gan mātei (no 66,7% uz 83,1%), gan jaundzimušajam (no 61,1% uz 77,5%).
Pozitīvāka pieredze vērojama arī pacientes iespējai brīvi izvēlēties dzemdību pozīciju un kustību brīvību. Tas ir būtiski, jo vairo sievietes iesaisti dzemdību procesā. Būtiski palielinājies arī to sieviešu īpatsvars, kuras dzemdību laikā jautāja par sāpju mazināšanas nepieciešamību un saņēma atbilstošu palīdzību (no 48,1% uz 68,0%).
Lai gan no 2023. līdz 2025. gadam samazinājies arī to sieviešu īpatsvars, kuras norāda uz piedzīvotu fizisku, verbālu vai emocionālu vardarbību dzemdībās — piemēram, "dažreiz" no 10,6 % līdz 4,5 % un "jā, vienmēr" no 5,4 % līdz 4,3 % —, kopējais vardarbības līmenis joprojām saglabājas augsts, norādot, ka šajā jomā nepieciešami turpmāki uzlabojumi un uzmanības pievēršana.
Kopējā apmierinātība ar dzemdību aprūpi saglabājas iepriekšējā gada līmenī – ļoti pozitīvu dzemdību pieredzes vērtējumu norādīja 72,3% sieviešu, savukārt rekomendācijas indekss turpina nedaudz pieaugt, no 59 uz 73, kas liecina par pakāpenisku uzticēšanās pieaugumu un labvēlīgāku aprūpes pieredzi kopumā.
Novērotais būtiskais uzlabojums sieviešu ziņotajās dzemdību pieredzēs liecina par dzemdību nodaļu veselības aprūpes personāla ieguldījumu un mērķtiecīgu darbu aprūpes kvalitātes pilnveidē.
Dzemdību pieredzi veidojošo aspektu analīze un regulāra atgriezeniskā saite ļauj labāk izprast sieviešu vajadzības, gaidas un identificēt esošās prakses pilnveidošanas iespējas, tādējādi sekmējot uz pacientu orientētas veselības aprūpes attīstību.
Kopumā vienotās pacientu pieredzes aptaujas Latvijā šobrīd tiek īstenotas 30 slimnīcās. Pacientu pieredzes mērīšana tiek veikta saskaņā ar MK noteikumu Nr. 60 17.10. apakšpunktu, kas paredz, ka ārstniecības iestādei regulāri jāveic pacientu aptaujas par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
