DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Veselība

Saeima pieņem Biobanku likumu, stiprinot pamatus precīzijas medicīnas attīstībai

Saeima šodien, 14. maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Biobanku likumu, kas nosaka vienotu tiesisko regulējumu biobanku darbībai Latvijā, veicinot pētniecības attīstību un precīzijas medicīnas ieviešanu.

Biobanku likums izstrādāts, lai nodrošinātu skaidrus nosacījumus cilvēka izcelsmes bioloģisko paraugu un ar tiem saistīto datu ieguvei, uzglabāšanai un izmantošanai zinātniskiem un medicīniskiem mērķiem. Līdz šim Latvijā nebija vienota regulējuma, kas apgrūtināja biomedicīnas pētījumus un starptautisko sadarbību.

“Biobanku likums ir nozīmīgs solis Latvijas medicīnas un zinātnes attīstībā. Biobankas var salīdzināt ar drošu un modernu “bibliotēku”, kur tiek uzglabāti bioloģiskie materiāli un ar tiem saistītā informācija zinātniskiem pētījumiem, ievērojot stingrus ētikas un datu aizsardzības principus. Jaunais regulējums veicinās personalizētas medicīnas attīstību un stiprinās Latvijas konkurētspēju starptautiskajā zinātnes vidē. Svarīgi uzsvērt, ka ikviens donors saglabās pilnu kontroli pār savu informāciju,” uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Likums nosaka biobanku izveides un darbības principus, kā arī paredz stingras prasības datu aizsardzībai, ētikas ievērošanai un donoru tiesību nodrošināšanai. Tajā īpaši uzsvērta informētas un dinamiskas piekrišanas nozīme, nodrošinot iedzīvotājiem kontroli pār savu bioloģisko paraugu izmantošanu pētniecībā.

Biobankas ļaus ārstniecības iestādēm un pētniecības institūcijām ciešāk sadarboties, attīstīt inovācijas un plašāk iesaistīt pacientus pētījumos. Tas savukārt veicinās jaunu ārstniecības metožu, diagnostikas risinājumu un zāļu izstrādi, kā arī uzlabos sabiedrības veselības rādītājus.

Biobanku likuma ieviešana ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai veselības datu ekosistēmas attīstībai Latvijā, nodrošinot augstu datu kvalitāti, drošību un izmantojamību gan valsts, gan starptautiskā līmenī, stiprinot Latvijas konkurētspēju biomedicīnas un inovāciju jomā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI