DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Veselība

Veiksmīgi pabeigts viens no apjomīgākajiem pētījumiem Latvijas medicīnā – GISTAR

Publicitātes attēls.

2026. gadā noslēdzies pētījums GISTAR, viens no apjomīgākajiem un ilglaicīgākajiem pētījumiem Latvijas medicīnas vēsturē. Tajā 13 gadu laikā piedalījās 11 224 dalībnieki no dažādām Latvijas pilsētām. Pētījuma rezultāti palīdzēs izstrādāt kuņģa vēža skrīninga vadlīnijas Eiropas Savienībā.

Pētījums GISTAR (Gastrointestinal cancer prevention study by predicting atrophic gastritis and colorectal lesions) tika uzsākts 2013. gada oktobrī Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta profesora, gastroenterologa Mārča Lejas vadībā. Tā mērķis bija izvērtēt jaunu skrīninga metožu efektivitāti kuņģa un zarnu vēžu agrīnai atklāšanai un profilaksei.

Pētījuma dalībniekiem tika noteikta kuņģa baktērijas Helicobacter pylori klātbūtne. Ja infekcija tika konstatēta, dalībnieki saņēma ārstēšanas kursu baktērijas izskaušanai, pēc kura tika veikta atkārtota veselības pārbaude.

“GISTAR pētījumā esam ieguvuši unikāli apjomīgus datus, kas ļauj zinātniski izvērtēt dažādu kuņģa vēža skrīninga pieeju efektivitāti Eiropā. Šie rezultāti ir nozīmīgs solis ceļā uz pierādījumos balstītu kuņģa vēža profilaksi un var kalpot par pamatu lēmumiem gan nacionālā, gan Eiropas līmenī,” uzsver LU KPMI direktors, gastroenterologs profesors Mārcis Leja.

Eiropā kopējais jaunatklāto kuņģa vēža gadījumu skaits pieaug, un Eiropas Savienības Padome aicinājusi valstis apsvērt skrīninga programmu ieviešanu reģionos ar augstu saslimstību un mirstību. Latvija diemžēl pieder pie šādām valstīm, taču Eiropā joprojām nav izveidota neviena organizēta kuņģa vēža skrīninga programma.

Pētnieki uzskata, ka viena no perspektīvākajām pieejām Eiropā varētu būt Helicobacter pylori infekcijas “meklēt un ārstēt” stratēģija.

GISTAR pētījuma dati tiks izmantoti arī citos starptautiskos projektos, kuru mērķis ir uzlabot kuņģa vēža profilaksi un skrīningu Eiropā, tostarp projektos TOGAS (Towards Gastric Screening implementation in the European Union) un EUCanScreen (European Joint Action on Cancer Screening).

GISTAR pētījuma dalībnieku skaits Latvijas pilsētās:

  • Rēzekne – 2410;
  • Jēkabpils – 1386;
  • Madona – 1276;
  • Saldus – 1077;
  • Ludza – 1018;
  • Liepāja – 842;
  • Cēsis – 761;
  • Kuldīga – 679;
  • Tukums – 647;
  • Alūksne – 599;
  • Dobele – 529.
Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI