Pasākumā tika prezentēta praktiskā pieredze SIA “Naukšēni” un SIA “Saktas ZS” saimniecībās, kuras darbojas kā savstarpēji saistīti uzņēmumi – “Naukšēni” attīsta piena lopkopību, savukārt “Saktas ZS” specializējas augkopībā un sēklaudzēšanā . Abas saimniecības kopumā apsaimnieko vairāk nekā 2500 hektāru lauksaimniecības zemes un ir nozīmīgi nozares spēlētāji Latvijā.
Augkopībā tiek izmantoti precīzās lauksaimniecības risinājumi, tostarp mainīgo devu mēslošana. Fosfora un kālija mēslošanas kartes tiek sagatavotas digitāli Agriport sistēmā un nodotas tehnikas vienībām, kas automātiski izkaisa mēslojumu atbilstoši konkrētā lauka zonu vajadzībām. Slāpekļa papildmēslošanai saimniecībā tiek izmantoti Yara N-Tester mērierīces un N-Sensor sistēmas. Process sākas ar N-Tester mērījumiem uz lauka, lai noteiktu augu aktuālo slāpekļa nepieciešamību. Ievadot N-Tester mērījumu datus Yara N-sensora monitorā, tiek noteikta atsauces deva, kas kalpo par pamatu precīzai mēslojuma izkliedei visā lauka platībā. Pēc tam šie dati kalpo par pamatu slāpekļa mēslošanai reāllaikā, nodrošinot, ka augs saņem tieši tik daudz barības vielu, cik tam attiecīgajā brīdī nepieciešams.
Balstoties savā pieredzē, saimnieki uzsver, ka šie mērījumi jāinterpretē piesardzīgi – piemēram, augu stresa apstākļos (sausums vai karstums) sensori var uzrādīt maldinoši zemu hlorofila līmeni, kas var radīt nepamatoti augstu slāpekļa nepieciešamības novērtējumu. Tāpēc būtiska ir regulāra monitoringa vietu apsekošana un datu interpretācija kontekstā ar laikapstākļiem un augu attīstības stadiju.
Saimniecībā sensorus izmanto jau gadiem, taču to efektivitāte slēpjas precīzā kalibrēšanā katrai kultūrauga šķirnei. Nosakot stingras mēslošanas devu robežas, mēslojums nonāk tikai tur, kur tas tiešām nepieciešams. Labāk attīstītiem augiem slāpekļa deva būs mazāka, slikti attīstītiem – lielāka. Tādējādi dabiski tiek novērsts galvenais veldres cēlonis un tiek nodrošināta vienmērīga ražas kvalitāte visā lauka platībā. Papildus saimniecībā tiek izmantota traktoru automātiskā GPS stūrēšana, kas samazina darba joslu pārklāšanos un nodrošina precīzāku darbu izpildi.
Lauksaimniecības pārvaldībā būtiska loma ir digitālajām sistēmām. Saimniecība ir pārgājusi no Excel failiem uz eAgronom platformu, kur tiek uzkrāti dati par laukiem, darbiem un noliktavas resursiem. Darbinieki izmanto mobilo lietotni, kurā saņem uzdevumus un reģistrē paveikto, savukārt vadība reāllaikā seko līdzi darbu izpildei un noliktavas datiem.
Tas būtiski maina darba organizāciju – lauka darbu izpilde kļūst pārskatāmāka, samazinās manuālais darbs un kļūdu risks. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka mūsdienu lauksaimniecībā traktorists vairs nav tikai tehnikas operators – viņam nepieciešamas augstas digitālās prasmes, tāpēc darbinieku apmācība un jaunas darba kultūras veidošana ir kritiski svarīga. Tikpat būtiski kā iemācīt tehnoloģiju lietošanu ir informēt komandu par ieguvumiem, skaidrojot, kā digitālie rīki atvieglo ikdienas darbu un uzlabo precizitāti.
SIA Naukšēni saimnieki uzskata, ka tikai iedvesmojot darbiniekus un parādot praktiskos ieguvumus, ir iespējams veiksmīgi ieviest inovācijas, kas sniedz reālu atdevi. Saimniecības pieredze rāda, ka sistēmu darbība ir tieši atkarīga no stabila satelītsignāla un mobilo datu pārraides – ja tie zūd, tehnoloģijas nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Intensīvos darba periodos, kad sējas vai ražas novākšanas laikā darbs saimniecībā notiek nepārtraukti, nakts stundās ir novērotas sakaru kvalitātes svārstības, kas ietekmē datu apmaiņu reāllaikā. Šādi gadījumi iezīmē praktiskās digitalizācijas robežas un kalpo kā atgādinājums, ka digitālo rīku efektivitāte ir tiešā mērā atkarīga no stabilas infrastruktūras un sakaru kvalitātes, kas ir būtisks priekšnoteikums nepārtrauktai tehnoloģiju darbībai lauka apstākļos.
Lopkopībā digitalizācija ļauj būtiski uzlabot dzīvnieku uzraudzību. SIA “Naukšēni” saimniecībā tiek izmantotas sistēmas, kas automātiski apkopo datus par izslaukumu, dzīvnieku veselību un aktivitāti. Papildus ieviesti sensori, kas reģistrē dzīvnieku kustību, ēšanas un atpūtas paradumus.
Šie dati ļauj savlaicīgi identificēt veselības problēmas, analizēt dzīvnieku uzvedību un pieņemt lēmumus par apsēklošanu vai ārstēšanu. Mākslīgais intelekts šajā procesā palīdz analizēt lielus datu apjomus un sagatavot ikdienas atskaites. Sistēmas ne tikai fiksē pašreizējo situāciju, bet arī sniedz būtiskas nākotnes prognozes, piemēram, savlaicīgi brīdinot par potenciāliem veselības riskiem vai dzīvnieku rīcības izmaiņām, pirms tās kļūst vizuāli pamanāmas. Tas ļauj saimniecībai rīkoties apsteidzoši, uzlabojot dzīvnieku labturību un precīzāk plānojot ganāmpulka produktivitāti ilgtermiņā.
Tomēr saimnieki uzsver, ka tehnoloģijas nevar aizstāt cilvēku. Tām ir pieļaujamā kļūda, kas lopkopībā ir būtiska, tāpēc nepieciešama kritiska domāšana un datu pārbaude. Praksē joprojām tiek izmantota arī pieredze un novērojumi, īpaši situācijās, kad tehnoloģiju dati nav pilnīgi vai precīzi.
Pasākumā tika akcentēts, ka digitalizācija nav pašmērķis bet gan jaudīgs rīks konkrētu saimniecisko izaicinājumu risināšanai un izaugsmes veicināšanai. Tehnoloģijas atvieglo darbu un palīdz pieņemt lēmumus, taču atbildība un kontrole paliek cilvēka rokās.
Tika secināts, ka lielās saimniecībās digitalizācija atmaksājas ātrāk, jo ļauj efektīvāk pārvaldīt lielus apjomus un nodrošināt stabilu kvalitāti. Vienlaikus mazākām saimniecībām jāizvērtē katra risinājuma ekonomiskais pamatojums, tostarp tehnoloģiskā risinājuma uzturēšanas izmaksas.
Diskusijās izskanēja arī būtiska atziņa – inovācijas bieži rodas no nepieciešamības. Ierobežoti resursi veicina radošus risinājumus, un daļa tehnoloģiju tiek izstrādātas pašās saimniecībās, pielāgojot tās konkrētām vajadzībām.
Kopumā tika secināts, ka digitalizācija lauksaimniecībā turpinās attīstīties, taču tās veiksmīga ieviešana būs atkarīga no spējas apvienot tehnoloģijas ar praktisko pieredzi, darbinieku kompetenci un mērķtiecīgu vadību.
Pasākumu organizēja Vidzemes plānošanas reģions, lai veicinātu sadarbību starp pētniekiem, lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kā arī stiprinātu zināšanu apmaiņu par digitālu risinājumu izmantošanu lauksaimniecībā. Šādas tikšanās palīdz apzināt nozares vajadzības, dalīties praktiskā pieredzē un diskutēt par iespējām, kā tehnoloģiju attīstību izmantot konkurētspējīgākai un efektīvākai saimniekošanai.
Vidzemē ilgtspējīga un konkurētspējīga lauksaimniecība ir viena no reģiona attīstības prioritātēm, tādēļ arvien lielāka nozīme tiek piešķirta datu izmantošanai, automatizācijai un citiem tehnoloģiskiem risinājumiem saimniecību ikdienas darbā. Digitālu pieeju izmantošana palīdz pilnveidot saimniekošanas procesus, stiprina reģiona konkurētspēju un rada priekšnoteikumus nozares attīstībai ilgtermiņā.
Papildinformācijai
Interreg Europe programmas ietvaros īstenotais projekts “AgriExcel” ir vērsts uz lauksaimniecības un pārtikas sistēmas attīstību, stiprinot sadarbību starp pētniecību, uzņēmējiem un publisko sektoru. Reģionālo iesaistīto pušu tikšanās kalpo kā platforma pieredzes apmaiņai, aktuālo izaicinājumu apspriešanai un priekšlikumu izstrādei, lai veicinātu agrotehnoloģiju attīstību un digitālu risinājumu plašāku ieviešanu lauksaimniecībā.
