Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pirms rūpēties par savainotu vai slimu savvaļas putnu vai dzīvnieku, ir rūpīgi jāizvērtē visi apstākļi, un vispirms labāk griezties konkrētajā pašvaldībā.
FOTO: Andrejs Baburovs, LETA
Dzīvnieku aizsardzības likuma 7. pants nosaka, ka slimiem un ievainotiem dzīvniekiem ir sniedzama palīdzība, ja nepieciešams, pat pieaicinot praktizējošu veterinārārstu, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) komunikāciju speciāliste Maija Rēna. Tomēr, lai ievērotu šī un citu ar dabas aizsardzību saistīto likumu prasības, ir jāizvērtē konkrētās situācijas apstākļi. Piemēram, vairumā gadījumu šķietami bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuši putnu mazuļi patiesībā saņem vecāku aprūpi, un cilvēka iejaukšanās, pārtraucot šo mazuļu un vecāku saikni, radot paaugstināta stresa apstākļus. Nespējot nodrošināt nepieciešamo barību un barošanas režīmu, tas var novest pie drīzas putna bojāejas vai nespējas patstāvīgi izdzīvot savvaļā.
Tāpat dabiskos apstākļos bezpalīdzīgā stāvoklī nonācis dzīvnieks nereti nodrošina izdzīvošanas iespēju kādam citam savvaļas dzīvniekam.
Jāsazinās ar pašvaldību
Tomēr, ja savvaļas dzīvnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī cilvēka vainas dēļ, dzīvniekam ir sniedzama palīdzība. Pirmais solis šādos gadījumos ir sazināties ar vietējo pašvaldību, kam saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantu ir jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas dzīvnieku izmitināšana un aprūpe, izveidojot dzīvnieku patversmes vai slēdzot līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par šo pakalpojumu sniegšanu.
"Dabiskos apstākļos bezpalīdzīgā stāvoklī nonācis dzīvnieks nereti nodrošina izdzīvošanas iespēju kādam citam savvaļas dzīvniekam."
Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas nemedījamo sugu dzīvnieku nogādāšana uz dzīvnieku patversmi, pie veterinārārsta vai uz reģistrētu zooloģisko dārzu ir starp izņēmuma gadījumiem, kuros dzīvnieka ieguvei nav nepieciešams saņemt nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļauju. Šādos gadījumos gan primāri jāizvērtē sava drošība, sniedzot palīdzību dzīvniekam, jo pat smagu savainojumu gadījumos tie, aizstāvoties pret šķietamo apdraudējumu, t.i., cilvēku, var izrādīties bīstami. Tāpat bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušais dzīvnieks var pārnēsāt arī cilvēkam bīstamus parazītus vai slimības.
Rūpējas par plēsējiem
Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu plēsīgo putnu, piemēram, vanagu, pūču, ērgļu, kā arī melno stārķu un medņu atrašanas gadījumā jāsazinās ar Latvijā vienīgās savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas izveidotāju Uģi Bergmani, kurš par plēsējputniem rūpējas Barkavas pagasta "Tiltakalnos". Rehabilitācijas centrs, kurš ir ieguvis patversmes statusu, pēc privātas iniciatīvas un ar ziedotāju atbalstu izveidots pirms trim gadiem. Tajā gadā "cauri iziet" desmit–piecpadsmit putni, stāsta U. Bergmanis. Speciālists, kura pamatdarbs ir "Latvijas Valsts mežos" un kurš nodarbojas arī ar plēsīgo putnu izpēti, rekomendē cilvēkiem, pirms ņemt putnu un to kur nogādāt, pazvanīt uz rehabilitācijas centru un izklāstīt atrašanas vietas apstākļus un putna stāvokli. "Nereti mēdz būt, ka putns ir jauns un tikko izlidojis no ligzdas. Varbūt sākumā nav tik veikls lidotājs, tāpēc atrodas uz zemes?" spriež speciālists.
Cilvēki par stārķiem, svīrēm zvana diezgan bieži, piebilst U. Bergmanis, taču viņš rehabilitācijas centrā neņem kuru katru putnu. "Ja ir lauzta kāja vai spārns, neņemam, jo diemžēl lidotājs tas vairs nebūs." Centra filozofija ir putnu atveseļot un pēc tam palaist brīvībā. Izņēmums ir jūras ērglis, tas centrā dzīvos visu mūžu.
U. Bergmanis atceras, ka vienīgais gadījums, kad putnu patversme paņēmusi aprūpē stārķi, bijis gadījums ar melno stārķi. "Jaunais putnēns bija neveiksmīgi noplanējis mežā, neko nebija salauzis. Tā kā bija blīvs pamežs, bija mazliet novārdzis badā. Atlika vien nedēļu pabarot un atlaist vaļā."
Īpašas atļaujas
Atsevišķos gadījumos DAP izsniedz atļaujas bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas putnu vai dzīvnieku ieguvei un turēšanai nebrīvē, pirms tam veicot turēšanas vietas pārbaudi un pārliecinoties par turēšanas apstākļiem. Šādas atļaujas tiek izsniegtas izņēmuma gadījumā, parasti ne ilgāk kā uz gadu, lai dotu iespēju vai nu savvaļas dzīvnieku rehabilitēt, lai atlaistu savvaļā, vai, ja tas nav iespējams, nodrošinātu nepieciešamos turēšanas apstākļus nebrīvē, atrodot piemērotu turēšanas vietu vai nu zooloģiskajā dārzā, vai citā reģistrētā turēšanas vietā.
Līdzšinējā praksē privātpersonām ir izdots tikai pāris atļauju atsevišķu bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu nemedījamo dzīvnieku rehabilitēšanai un turēšanai nebrīvē, saka M. Rēna. Piemēram, šogad ir izsniegta tikai viena šāda atļauja kādai privātpersonai, tā nav saistīta ne ar vienu patversmi un ir kontekstā ar viena savvaļas īpatņa turēšanu. Privāto datu aizsardzības normu dēļ DAP par šo atļauju precīzāku informāciju izpaust nevar.
Minētās atļaujas tiek izsniegtas terminēti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1165 "Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)" un Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. pantam. Atļauja tiek izsniegta katru gadu no jauna, ņemot vērā to, vai pirms tam atļaujas darbības laikā ir ievēroti nosacījumi – t.i., reģistrēti uzņemtie un savvaļā atlaistie dzīvnieki, ievērotas labturības prasības, nodrošināts veterinārārsts u. c. Minētā atļauja nav nepieciešama, lai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu nemedījamās sugas dzīvnieku nogādātu uz patversmi, dzīvnieku rehabilitācijas centru vai reģistrētu zooloģisko dārzu.
Ārstē ap 200 putnu
Pēdējos mēnešos medijos liela uzmanība pievērsta biedrībai "Drauga spārns", kura, kā atzīst tās pārstāvis Mārtiņš Keidans, Jūrmalā, privātmājas teritorijā, ārstē un tur ap 200 savvaļas putnu. "Vasarās daudzi zvana par kaiju mazuļiem, bet bieži vien tiem nekas nekaiš. Pirms aiztikt putnu, būtu jāizvērtē situācija un noteikti vispirms jāsazvana biedrība," saka M. Keidans.
Biedrība "Drauga spārns" nav ne patversme, ne rehabilitācijas centrs, ne zooloģiskais dārzs, tomēr biedrības rīcībā ir veterinārārsti un šajā vietā cilvēki jau līdz 2013. gadam nogādāja savainotos putnus, skaidro DAP Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
"Sniedzot palīdzību dzīvniekam, jāizvērtē sava drošība, jo pat smagu savainojumu gadījumos tie, aizstāvoties pret šķietamo apdraudējumu, t.i., cilvēku, var izrādīties bīstami."
""Drauga spārnam" sākotnēji DAP deva atļauju "īslaicīgai" putnu turēšanai un atveseļošanai, līdz ar to DAP kontrolē tikai izsniegtās atļaujas nosacījumu ievērošanu," saka E. Ezeriņa. "Gadījumā, ja DAP neizsniegtu biedrībai "Drauga spārns" atļauju savvaļas putnu ieguvei, tad būtu jāsoda ikviens, kas biedrībai nes savainotos vai slimos savvaļas putnus. Savukārt pati biedrība būtu jāsoda par putnu uzņemšanu, lai tos atveseļotu vai izmitinātu. Uzskatām, ka valsts iestāžu uzdevums nav sodīt labu iniciatīvu, bet gan likumdošanas ietvaros rast risinājumus, kas bieži vien ir kompromiss visām iesaistītajām pusēm. Tā kā biedrības darbība nu jau ir pielīdzināma dzīvnieku patversmei, kas neatbilst konkrētās teritorijas izmantošanas veidiem saskaņā ar Jūrmalas pilsētas telpisko plānojumu, jaunas atļaujas izsniegšana savvaļas putnu turēšanai konkrētajā adresē Jūrmalā būtu prettiesiska darbība no DAP puses. Tomēr, ņemot vērā dzīvnieku labturības prasības un tiesiskās paļāvības principu, DAP ir noteikusi saprātīgu termiņu, kurā biedrībai ir jāpārvieto savvaļas putnu turēšanas vieta uz tai piemērotu teritoriju."
Biedrība ir vienojusies ar DAP, ka līdz pavasarim tā putnus pārvietos uz jaunuzbūvētu patversmi Tukuma novadā, Pūres pagastā. Tiklīdz biedrība "Drauga spārns" reģistrēsies kā patversme, tās kontrole būs Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kompetencē. Savukārt visām patversmēm ir jāinformē DAP par uzņemtajiem savvaļas dzīvniekiem.
Medījamie dzīvnieki
Retos gadījumos mežā var atrast bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus medījamos dzīvniekus, kas ievainoti medībās vai sadursmēs ar autotransportu. Šādos gadījumos cilvēkam, pirmkārt, vajadzētu fiksēt precīzu dzīvnieka atrašanās vietu, piemēram, izmantojot viedtālruņa karšu lietotnes. Šo informāciju ir nepieciešams tālāk nodot vietējai pašvaldībai vai tiešā ceļā Valsts mežu dienestam, kas tālāk sazināsies ar vietējiem medību kolektīviem un lems par tālāko rīcību ar ievainoto dzīvnieku.
"Jebkurā gadījumā, kad rodas pamatotas bažas, ka dzīvnieks bezpalīdzīgā stāvoklī ir nonācis cilvēka apzinātas darbības rezultātā, personai ir jāziņo valsts vai pašvaldības iestādēm, piemēram, Valsts vai pašvaldības policijai, Valsts mežu dienestam vai DAP, jo tikai tā ir iespējams saukt pie atbildības vainīgās personas, " uzsver M. Rēna. "Šādās situācijās personai nav jāpārzina normatīvajos aktos noteiktais iestāžu kompetences sadalījums starp dažādām dzīvnieku sugām, jo valsts un pašvaldības iestādēm ir pienākums saņemto informāciju pārsūtīt pēc piekritības atbildīgajai iestādei."
LV portāls publikācijā Uz ceļa nobraukts dzīvnieks. Ko darīt? jau rakstīja, ka saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 21.1 pantu bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu nodrošina pašvaldības. Atbilstoši regulējumam, ja pašvaldības teritorijā ir nobraukts dzīvnieks (neatkarīgi no tā, vai tas ir mājdzīvnieks vai meža dzīvnieks), tās pienākums ir nodrošināt dzīvnieka līķa savākšanu.
