“Sajūtu līmenī un arī pēc aprēķiniem redzam, ka ilgtermiņā ēnu ekonomika Latvijā ir būtiski mazinājusies. Taču ir sektori, kur gandrīz nekas nav mainījies, piemēram, autoservisu joma vai būvniecībā situācija ir tikai daļēji sakārtota. Vienlaikus ir jomas, kur ēnu ekonomika ir pilnībā izskausta. Tāpēc svarīgi arī skatīties uz katru nozari atsevišķi, būt ambiciozākiem savos plānos un lēmumu pieņēmējiem nepretoties skarbākai cīņai pret ēnu ekonomiku,” norāda G. Liepiņš.
Deputāti diskusijā uzsvēra, ka galvenie ēnu ekonomikas cēloņi ir sarežģīta nodokļu sistēma un izveidojušās tradīcijas atsevišķās nozarēs. Tāpat deputāti akcentēja, ka pastāv nozares, kur situācija ir uzlabojusies, taču ir arī jomas, kur ēnu ekonomikas īpatsvars saglabājas augsts.
Valsts kontrole secinājusi, ka valsts ēnu ekonomikai pievērš pastiprinātu uzmanību, taču esošā pieeja nav iespējami iedarbīgākā. Plānotie un īstenotie pasākumi vairāk vērsti uz sekām, nevis ēnu ekonomikas cēloņiem, turklāt pētījumu rezultāti un oficiālā statistika par pārskatos neuztverto ekonomiku netiek pietiekami izmantota.
Pēc pieejamajiem aprēķiniem ēnu ekonomikas apmērs Latvijā var svārstīties no 7 līdz 21 procentam no iekšzemes kopprodukta, kas naudas izteiksmē pārsniedz 10 miljardus eiro. Vienlaikus eksperti norāda, ka ēnu ekonomikas novērtēšana ir sarežģīta un dažādas metodes sniedz atšķirīgus rezultātus.
Ēnu ekonomika samazina valsts nodokļu ieņēmumus, apdraud “aplokšņu algu” saņēmēju sociālās garantijas un darba drošību, kropļo godīgu konkurenci un kavē ekonomisko attīstību. Starptautiskā pieredze rāda – jo augstāks iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju un labklājība valstī, jo mazāks ēnu ekonomikas īpatsvars, uzsvēra Valsts kontrole.
Sēdē Finanšu ministrija norādīja, ka ēnu ekonomiku ir grūti precīzi izmērīt, jo tā pēc būtības nav redzama, tādēļ tiek analizēti dažādi dati. Būvniecības nozare identificēta kā prioritāte, jo tajā konstatēts augstākais risks. Ministrija uzsver, ka Latvija nodokļu sistēmas konkurētspējas vērtējumā OECD valstu vidū ieņem otro vietu, un pēdējos gados dati liecina par ēnu ekonomikas samazināšanās tendenci.
Savukārt Ārvalstu investoru padome akcentēja sabiedrības vidū joprojām pastāvošo nesodāmības sajūtu.
Komisija turpinās uzraudzīt ēnu ekonomikas izskaušanu, aicinot atbildīgās institūcijas koncentrēties uz cēloņu novēršanu un izmērāmu rezultātu sasniegšanu.
