Jaunatklātā asteroīda novērojumus veicis Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks Dr. Phys. Ilgmārs Eglītis, bet koordinātu mērījumus veicis Viļņas Universitātes Teorētiskās fizikas un astronomijas vadošais pētnieks Dr. Phys. Kazimieras Černis.
Jaunatklātā asteroīda un Zemes minimālais orbītu krustošanās attālums ir 1.68 AV (251 milj. km), bet lielākais tā attālums līdz Zemei 3.15 AV (471 milj. km). Atklāšanas brīdī asteroīds atradās Perseja zvaigznāja dienvidu daļā un bija 21.3 zvaigžņlieluma objekts. Tā absolūtais lielums (spožums kāds asteroīdam būtu 1AV attālumā no Zemes un vienlaicīgi tikpat tālu atrodoties arī no Saules) ir 17.2 magnitūdas, kas liecina par asteroīda aptuveno diametru – viens kilometrs.
2017. gadā atklātā asteroīda uzkrāto koordinātu mērījumu apjoms astoņu opozīciju (asteroīda tuvošanās Zemei) laikā ir pietiekams, lai šo Saules sistēmas galvenās asteroīdu joslas mazo objektu numurētu un pēc atklājēja I. Eglīša priekšlikuma tam dotu vārdu. Šī gada jūlijā to apstiprināja Starptautiskās Astronomu Savienības (SAS) Executive Committee WG Small Bodies Nomenclature komiteja. Nosaukuma apraksts publicēts SAS izdevuma WG Small Bodies Nomenclature biļetenā.