DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. jūnijā, 2025
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Apstiprina Latvijas nacionālo pozīciju EK Īstenošanas lēmumam par “Rail Baltica”

Šodien, 17. jūnijā, valdība izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas nacionālo pozīciju attiecībā uz Eiropas Komisijas (EK) aktualizēto Īstenošanas lēmumu par pārrobežu projekta “Rail Baltica” ieviešanu, ar kuru tiks atcelts iepriekšējais Īstenošanas lēmums. Pozīcija skar Latvijas Republikas intereses, tādēļ atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem tā tika virzīta apstiprināšanai valdībā, kā arī rīt, 18. jūnijā, tiks skatīta Saeimā.

Lēmuma aktualizācija saistīta ar pārskatīto Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regulu, kas stājās spēkā 2024. gada 18. jūlijā. Saskaņā ar pārskatīto regulu Rail Baltica projekts tika iekļauts divos Eiropas transporta tīkla koridoros, kas atspoguļo Eiropas Savienības transporta tīkla visaugstākās prioritātes. Papildus Ziemeļjūras-Baltijas koridoram, Rail Baltica tika noteikts arī kā daļa no Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras koridora. Pārskatītā TEN-T regula nosaka arī pakāpeniskus termiņus transporta tīkla ieviešanai: pamattīkls, t.sk. Eiropas transporta koridori līdz 2030. gadam, paplašināts pamattīkls līdz 2040. gadam un visaptverošs tīkls līdz 2050. gadam.

Ņemot vērā TEN-T regulā noteiktos termiņus, Īstenošanas lēmumā aktualizēts sākotnējais Rail Baltica ieviešanas grafiks, pielāgojot tos regulas prasībām un projekta progresam. Lēmumā, kas adresēts Baltijas valstīm, kā arī Polijai un Somijai, noteikta Rail Baltica īstenošana pa posmiem, lai pēc iespējas ātrāk savienotu Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Eiropas dzelzceļa tīklu Polijas teritorijā. Pirmajā posmā līdz 2030. gada beigām plānots nodrošināt pārrobežu savienojumu, otrajā posmā — īstenot papildu elementus pilnvērtīgai projekta darbībai. Saskaņā ar pārskatīto TEN-T regulu pamattīkls un tā prioritārie koridori jāpabeidz līdz 2030. gada 31. decembrim, taču projektu īstenošana atkarīga no gatavības pakāpes un finanšu resursu pieejamības.

Latvija nacionālā pozīcija konceptuāli atbalsta EK aktualizēto Īstenošanas lēmumu. Latvija pozitīvi vērtē noteiktos prioritāros virzienus — Rail Baltica ģeostratēģiskās nozīmes stiprināšanu, ieguldījumu aizsardzībā, drošībā un militārajā mobilitātē, kā arī projekta grafika aktualizēšanu. Vienlaikus Latvijai ir būtiski, ka Rail Baltica projekta ieviešana ir īstenojama pakāpeniski atbilstoši pieejamajam ES fondu finansējumam vai citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējumam un tā paredzamajai plūsmai, kā arī pieejamam valsts budžeta finansējumam.

Kā jau iepriekš ziņots, atbilstoši valdības pieņemtajam Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra lēmumam par Rail Baltica projekta īstenošanas pirmo kārtu SM ir uzdots nodrošināt, ka projekta ieviešana norit atbilstoši pieejamajam finansējumam, neuzņemoties saistības bez finansiālā seguma.

EK izstrādāto aktualizēto Īstenošanas lēmumu plānots apstiprināt TEN-T komitejā, kur par to balsos visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Latvijas nacionālā pozīcija izstrādāta, lai definētu mandātu Latvijas pārstāvim šajā lēmumā. Pēc apstiprināšanas TEN-T komitejā aktualizēto Īstenošanas lēmumu parakstīs Eiropas ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs Apostols Dzidzikosts (Apostolos Tzitzikostas).

Latvijas nacionālā pozīcija ir saskaņota ar Ārlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Finanšu ministriju un tā tiks virzīta tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI