Straujais un būtiskais nacionālās aizsardzības budžeta pieaugums ir licis visām ministrijām pārskatīt savus izdevumus un meklēt veidus, kā ietaupīt līdzekļus. Tomēr, kā norāda Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) aplēses, pat neskatoties uz citu ministriju ietaupījumiem un papildu aizņemšanos aizsardzības vajadzībām, Likuma par ekonomisko ilgtspēju, grozījumu likumā “Par piesārņojumu” un Likuma par transporta enerģiju nepieņemšana rada augstu risku, ka Latvijai nāksies saskarties ar tūlītējām un finansiāli būtiskām sekām. Pamatojoties uz KEM vērtējumu, zemāk apkopotas galvenās iespējamās sekas, ja šie likumprojekti netiks pieņemti.
Pirmkārt, līdz 2030. gadam Latvijai piešķirtie Eiropas Savienības fondu līdzekļi 6,9 miljardu eiro apmērā var tikt iesaldēti*. Rezultātā šajā periodā Latvija varētu zaudēt vai nesaņemt privātās investīcijas 2–4 miljardu eiro apmērā**. Valsts budžeta izdevumu samazināšana nav Latvijas interesēs, ja to nepavada mērķtiecīga ekonomiskā attīstība. Ilgtspējīga ekonomikas izaugsme ir priekšnoteikums tam, lai cilvēki izvēlētos dzīvot un strādāt Latvijā, veidotu ģimenes un saglabātu valsts kultūru un identitāti.
Otrkārt, bez atjaunināta valsts regulējuma emisiju tirdzniecības sistēmām (ETS 1 un ETS 2)*** siltumapgādes uzņēmumiem jau tuvākajā apkures sezonā būs jāiegādājas emisiju kvotas tirgū, kas varētu izraisīt apkures tarifu pieaugumu. Arī aviobiļešu cenas visticamāk palielināsies, un varētu rasties finansiāli prasījumi pret Latvijas ostām, jo aviokompānijas vairs nevarēs saņemt papildu bezmaksas kvotas, bet kuģniecības uzņēmumi – tās apmainīt. Tādējādi Latvijas aviācijas un ostu sektors kļūs mazāk konkurētspējīgs ne tikai Baltijas reģionā, bet arī Eiropas Savienībā.
Treškart, aptuveni 460 miljoni eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem, kas paredzēti sociāli neaizsargāto iedzīvotāju atbalstam, var tikt zaudēti****. Valsts budžetā nav pieejams līdzvērtīgs vai lielāks finansējums, lai kompensētu iedzīvotājiem straujo apkures izmaksu kāpumu vai vismaz daļēji segtu pieaugošās dzīves izmaksas. Straujš dzīves dārdzības pieaugums var izraisīt jaunu emigrācijas vilni, ko Latvija ar jau tā samazināto iedzīvotāju skaitu un darbaspēka trūkumu nevar atļauties.
Ņemot vērā iepriekš minēto, FICIL aicina valdību un Saeimu lēmumus par šo likumprojektu pieņemt tikai pēc rūpīgas īstermiņa un ilgtermiņa seku izvērtēšanas – to ietekmes uz ekonomikas attīstību, investīciju vidi, demogrāfiju, valsts atbalsta apjomiem un citiem būtiskiem aspektiem. Šāda pieeja apliecinātu konsekventu politikas veidošanu un labas pārvaldības principu ievērošanu.
FICIL atzīst, ka likumprojekti ir sarežģīti un rada diskusijas, tomēr to nepieņemšana var izmaksāt ļoti dārgi un apdraudēt spēju nodrošināt finansējumu nacionālajai aizsardzībai. Šo likumprojektu pieņemšana nerada jaunas saistības klimata politikas jomā, jo tie tikai nodrošina jau pieņemto Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu. Saistību izpilde attiecībā uz ES direktīvu ieviešanu neatbrīvo no pienākuma tās transponēt, kas nozīmē, ka minētie likumi būs jāpieņem jebkurā gadījumā – neatkarīgi no iespējamām sankcijām. Tādēļ ārvalstu investori aicina valdību un Saeimu uz steidzamu un izlēmīgu rīcību. Viņu rokās ir lēmums, no kura būs atkarīgs, vai Latvijai tiks piemērotas ievērojamas Eiropas Savienības sankcijas.
* Klimata un enerģētikas ministrijas prezentācija Saeimas komisijā 2025. gada 2. oktobrī “Zaļā kursa tiesību aktu status un riski”; aprēķins ir iekļauts un paskaidrots 6. slaidā.
** Ibid, 6. slaidā.
*** Ibid, 7. slaidā.
**** Pamatojoties uz Klimata un enerģētikas ministrijas veikto aprēķinu.
