Šogad, 30. un 31. oktobrī Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) rīko 29. augsta līmeņa sanāksmi starp investoriem un valdību, kas Latvijā notiek kopš 1999. gada un tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Šoreiz uzmanības centrā tēma “Efektīva pārvaldība un godīga konkurence: atslēga investīciju piesaistei”, kas norāda uz ārvalstu investoru bažām par godīgu konkurenci, publisko iepirkumu sistēmas efektivitāti un labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldē. Par šīm tēmām pirmajā pasākuma dienā runās Ekonomikas ministrs – Viktors Valainis un Konkurences padomes loceklis – Kārlis Piģēns, diskusijai pievienosies arī 30 citi augsta līmeņa valsts pārvaldes pārstāvji. Diskusiju rezultāti tiks prezentēti Ministru kabinetā 31. oktobrī, kopā ar FICIL jaunajiem nostājas ziņojumiem, kas šogad sevī ietver rekomendācijas četrās jomās – cilvēkkapitāls, valsts pārvaldes modernizācija, ēnu ekonomikas apkarošana un investīciju aizsardzība.
Kopš pērnā gada Augsta līmeņa sanāksmes starp FICIL un Latvijas valdību, daļēji ir izpildītas 39 FICIL rekomendācijas un tikai 3 ir izpildītas pilnībā. Neraugoties uz ievērojamu progresu un panākumiem, ārvalstu investori novēro, ka bieži uzsāktās iniciatīvas apstājas pusceļā. Izstrādātās stratēģijas un izvirzītie uzdevumi netiek izpildīti, jo pietrūkst konsekventas politiskās gribas, efektīvas un caurskatāmas pārvaldības, un atbildīgo institūciju rīcības. Tas rada signālu investoriem, ka Latvija kavējas izmantot savu ekonomisko potenciālu, tādejādi riskējot zaudēt konkurētspēju Baltijas reģionā. Zemāk sniegts īss kopsavilkums par progresu FICIL rekomendāciju izpildē aktuālajās jomās.
Cilvēkkapitāls un pārkvalifikācija: Kopš iepriekšējās Augsta līmeņa sanāksmes tikai 2 rekomendācijas parādījušas progresu, kas ir zemākais radītājs no visām jomām. Šāds ierobežots progress ir ļoti satraucošs, ņemot vērā cilvēkkapitāla nozīmi ekonomikā. Tāpēc ir steidzami nepieciešama lielāka izlēmība un ilgtermiņa investīcijas cilvēkkapitālā. Viena no centrālajām atziņām no FICIL Sentiment Index pētījuma – ja nav cilvēku, nebūs arī ekonomikas. “Lēnais progress cilvēkkapitāla attīstībā rāda, ka tas joprojām ir zema valsts stratēģiskā prioritāte, neskatoties uz valdības deklarētajām ambīcijām valsts izaugsmē,” uzsver Claudio Rivera (FICIL Darbaspēka un pārkvalifikācijas darba grupas vadītājs, RBS bakalaura programmu dibinātājs un direktors).
Valsts pārvaldes modernizācija un digitalizācija: Valdība pēdējā gada laikā ir spērusi vairākus soļus modernizācijas virzienā, tostarp digitalizācijā, koppakalpojumu ieviešanā, administratīvās sistēmas optimizācijā, institūciju koordinācijas uzlabošanā un uz rezultātu vērsta budžeta ieviešanā. FICIL atzinīgi vērtē šos centienus, tomēr bieži īstenotie pasākumi nerada praktisku pārmaiņu vai virzās pārāk lēni. “Publiskās pārvaldības reforma joprojām cieš no vāja vadības atbalsta, ņemot vērā politikas veidotāju ierobežoto vēlmi un gatavību ieviest sistēmiskas un nepieciešamas pārmaiņas. No ārvalstu investoru skatupunkta, uz rezultātu vērsta budžeta ieviešana ir absolūti kritiska, lai paaugstinātu publiskā sektora efektivitāti, produktivitāti, atbildību un caurspīdīgumu,” norāda Reinis Āzis (FICIL Valsts pārvaldes modernizācijas un digitalizācijas darba grupas vadītājs).
Ēnu ekonomikas apkarošana: Ir sperti nozīmīgi soļi, lai stiprinātu prokuratūras atbildību sarežģītu izmeklēšanu gadījumos, paaugstinātu pasākumu efektivitāti naudas atmazgāšanas novēršanā un uzlabotu tehnoloģiskos risinājumus, kas atbalsta datu apmaiņu starp izmeklēšanas institūcijām. Tomēr “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.” īstenošana, kas paredz strukturētu ietvaru ēnu ekonomikas apkarošanai, nodokļu administrācijas stiprināšanai un nodokļu atbilstības veicināšanai, notiek lēni. “Plāns ir uzsākts, taču mēs joprojām gaidām tā reālu iedzīvināšanu. Ar plānu vien nepietiek - izšķiroša ir koordinēta rīcība un politiskā griba panākt rezultātus,” uzsver Evita Goša (FICIL Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja, SCHWENK
Latvija vides un juridisko jautājumu direktore).
Investīciju aizsardzība: Ir ievērojams progress dažu rekomendāciju izpildē. Starp nozīmīgākajiem sasniegumiem jāmin priekšlikums par publisko iepirkumu reformu, kā arī Civillikuma grozījumi, kas paplašina Ekonomiskās tiesas kompetenci. Tomēr jautājumi par likumdošanas kvalitāti un valsts kapitālsabiedrību pārvaldību joprojām paliek ārpus politiskā fokusa, neskatoties uz investoru pieaugošajām bažām par valsts kapitālisma pazīmēm. “Nodrošināt vienlīdzīgas iespējas starp privātajiem investoriem un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām jau ilgstoši tiek uzskatīts par būtisku veselīgas investīciju vides elementu,” norāda Māris Vainovskis (FICIL Investīciju aizsardzības darba grupas vadītājs, vecākais partneris Eversheds Sutherland Bitāns).
Enerģētika un ilgtspēja: Klimata un enerģētikas ministrija kopš 2024. gada ir virzījusi vairākas nozīmīgas likumdošanas iniciatīvas, ko investori augstu novērtē. Tomēr virkne jautājumu joprojām paliek neatrisināti, jo pašreizējās politiskās diskusijas par zaļās pārejas apjomu un tempu ir iesaldējušas darbu enerģētikas, vides aizsardzības, dabas resursu apsaimniekošanas, CO₂ uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas jomās. Potenciāla politiskā kursa maiņa un neskaidrība negatīvi ietekmē ārvalstu investoru uzticību un kavē plānotas investīcijas. Līdz ar to, šogad ir pirmā reize, kad FICIL nesniegs nostājas ziņojumu valdībai šajā jomā. Dace Cīrule (FICIL Enerģētikas un ilgtspējas darba grupas vadītāja, partnere LarkLaw) uzsver, ka, lai gan ārvalstu investori nerada šaubas par aprites un zaļās ekonomikas pārejas nepieciešamību, FICIL gaidīs valdības nostāju
par šīs pārejas prioritātēm.
Lai nodrošinātu uzticamu un uz izaugsmi orientētu investīciju vidi, FICIL aicina valdību prioritizēt ne tikai jaunu politisko dokumentu izstrādi, bet arī jau pieņemto likumu un stratēģisko dokumentu praktisku īstenošanu. Ārvalstu investori apzinās, ka ceļš uz nozīmīgām reformām nav viegls, un ir gatavi atbalstīt valdību, sniedzot savu ekspertīzi un aktīvi piedaloties risinājumu izstrādē. Izšķirošais jautājums ir – vai valdība ir gatava nepieciešamajām reformām?
