Ministrs tiksies ar Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektori Magdu Kopčinsku (Magda Kopczynska), lai pārrunātu izaicinājumus saistībā ar AFIR regulas mērķiem, jo Latvija ir apņēmusies nodrošināt augstas jaudas uzlādes staciju attīstību, kas veicina elektrotransporta izplatību un Eiropas klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu. Vienlaikus ministrs plāno uzsvērt nepieciešamību ņemt vērā reģiona īpatnības – mazāku tirgus apjomu un atšķirīgu attīstības tempu, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm.
“Latvija ir apņēmības pilna veicināt pāreju uz tīru mobilitāti un attīstīt nepieciešamo infrastruktūru, taču šiem mērķiem jābūt sasniedzamiem arī mazākām valstīm ar ierobežotiem resursiem. Mēs iestājamies par taisnīgu un reģionāli līdzsvarotu pieeju, kas ļautu vienlaikus saglabāt gan ambīcijas, gan realitāti,” pirms došanās uz Briseli uzsver satiksmes ministrs.
Briselē ministrs pārrunās arī jautājumus, kas veicina pārrobežu savietojamību, tiekoties ar CER (Community of European Railway and Infrastructure Companies) izpilddirektoru Alberto Mazzolu (Alberto Mazzola). Sarunās aktualizēs EISI finansējuma nozīmi jaunajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu budžetā, kas sniegs ieguvumus gan Rail Baltica projektam, gan plašākam dzelzceļa tīklam, stiprinot Ziemeļu–Dienvidu savienojamību. Vienlaikus tas būs būtisks ieguldījums militārās mobilitātes stiprināšanā reģionā.
Tāpat ministrs uzsvērs Latvijas stingro apņēmību īstenot Rail Baltica projektu atbilstoši termiņiem, kas paredzēti pārskatītajā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regulā, kā arī Eiropas Komisijas 2025. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmumā par Rail Baltica pārrobežu projekta ieviešanu.
Ministrs informēs arī par pamattrases būvdarbiem prioritārajā posmā pie Iecavas, kur 45 kilometru garumā nodrošināts finansējums no EISI. Pašlaik uzsākti darbi pirmajās četrās būvatļaujās, tostarp tiek veikta nesprāgušās munīcijas pārbaude, pievedceļu izbūve un atsevišķu inženiertīklu pārbūve, kā arī būvnieka reģionālā biroja izbūve.
Atlikušajam pamattrases posmam Latvijā tiek izstrādāta visaptveroša finanšu stratēģija, atbilstoši pieejamajam ES fondu finansējumam un tā paredzamajai plūsmai, kā arī rūpīgi izvērtējot gan SAFE instrumenta, gan publiskās un privātās partnerības (PPP) mehānisma iespējas.
Vizītes laikā ministrs iecerējis sarunu par militārās mobilitātes projektu attīstību, īpaši uzsverot Latvijas kā ES un NATO ārējās robežas valsts stratēģisko lomu. Šī brīža ģeopolitiskā realitāte nosaka augstas prasības transporta infrastruktūras attīstībai un drošībai reģionā.
Latvija augstu novērtē pēdējo gadu laikā paveikto DG MOVE darbu sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienesta Militāro štābu un NATO partneriem, identificējot potenciālos prioritāros militārās mobilitātes koridorus un stratēģiskos “Hotspot” projektus visā ES. Vienlaikus Latvija atbalsta priekšlikumu par militārās mobilitātes iekļaušanu jaunajā ES daudzgadu budžetā, kā daļu no EISI programmas. Šis finansējums veicinās divējāda pielietojuma infrastruktūras projektus, vienlaikus stiprinot arī civilās transporta kapacitātes un aizsardzības spējas. “Pieejamais finansējums ir izšķirošs faktors šo projektu īstenošanā un konkurence par resursiem būs ļoti sīva,” uzskata satiksmes ministrs.
