“Pēdējo gadu laikā vilcienu satiksme piedzīvo ievērojamas pārmaiņas – pārvietošanās ir kļuvusi ērtāka gan baudot braukšanas komfortu, gan plānojot ikdienas gaitas. Pagājušogad Vivi pārvadāja rekordlielu pasažieru skaitu – 21,3 miljonus, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat pozitīvs rādītājs ir 98% reisu izpilde laikā, kas ir viens no augstākajiem precizitātes rādītājiem Eiropas Savienībā. Domājot par nākotnes pasažieriem un pārvietošanās paradumu maiņu, iepriecina fakts, ka visvairāk ar pārvietošanos vilcienā ir apmierināti jaunieši vecumā līdz 24 gadiem - to rāda Vivi aptaujas dati”, skaidro satiksmes ministrs Atis Švinka.
Latvijā vilcienu satiksmē kursē 32 jaunie Vivi elektrovilcieni, kas pasažieriem nodrošina augstāku komforta līmeni, tostarp ērtāka pārvietošanās un vairāk vietas tiek nodrošinātas pasažieriem ar kustību traucējumiem. Vivi elektrovilcienu ieviešana ļāva palielināt kustības intensitāti un uzsākt regulāra intervāla grafika ieviešanu. To ir novērtējuši iedzīvotāji, kas arvien vairāk izvēlas pārvietoties ar vilcienu. 2024. gadā ar vilcienu tika pārvadāti 47% no kopējā reģionālajos maršrutos pārvadāto pasažieru skaita, savukārt 2025.gadā to skaits ir pieaudzis līdz 51%. Piemēram, Skultes virzienā divu gadu laikā pasažieru skaits ir pieaudzis par 33%. 2025.gada izskaņā Vivi veiktā pasažieru aptauja liecina, ka 79% iedzīvotāju dod priekšroku vilcienam, salīdzinot ar citiem sabiedriskā transporta veidiem.
No 2024. gada 15. decembra Rīgas Centrālajā stacijā pirmo reiz ir ieviesta visu elektrovilcienu maršrutu sinhronizācija: pienākšana – pārsēšanās – atiešana saplānota aptuveni katras stundas trīsdesmitajā minūtē visas dienas garumā. Vairāku līniju savienojumi, piemēram, Rīga–Tukums II un Rīga–Aizkraukle, ir saskaņoti, vairums gadījumos dodot iespēju turpināt braucienu bez pārsēšanās vai ar minimālu gaidīšanas laiku. Abonementa biļešu izmantošana arvien pieaug – šī gada martā 42 % pasažieru brauca ar abonementa biļetēm, salīdzinot ar 19% pasažieru 2024.gada martā. Tas skaidri norāda uz iedzīvotāju ieguvumiem ar vilcienu pārvietojoties ikdienā.
Pagājušogad Rīgas A zonā ieviests vienots tarifs Rīgai cauri braucošajiem vilcieniem, kas nodrošina lielāku elastību pasažieriem. Neatkarīgi no brauciena sākuma pieturas, to iespējams pabeigt jebkurā A zonas pieturā, nemainoties biļetes cenai. Iedzīvotāju ērtībām un mobilitātes veicināšanai Rīgā ir ieviests vienotās biļetes pilotprojekts, kas dod iespēju pilsētas robežās ar vienu biļeti pārvietoties gan ar vilcienu, gan pilsētas sabiedrisko transportu.
Lai uzlabotu reģionu savienojamību, salīdzinot ar 2023. gadu vilcienu reisu skaits uz un no Daugavpils palielināts no pieciem uz septiņiem reisiem katrā virzienā. Turklāt iedzīvotāju ērtībām ir izveidoti četri jauni dzelzceļa pieturas punkti: Rīgā - “Dauderi”, “Bieriņi/Bērnu slimnīca”, un “Šmerlis”, Olaines novadā - “Medemciems”. Pārrobežu savienojamības veicināšanai ir uzsākta vilcienu satiksme Viļņa-Rīga-Tallina, kas dod iespēju ar vienu pārsēšanos Valgā ceļot starp valstu galvaspilsētām.
Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu turpinās dzelzceļa infrastruktūras modernizācija, kas nodrošinās ātrāku, drošāku un ērtāku vilcienu satiksmi visā dzelzceļa tīklā. VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) staciju un pieturas punktu modernizāciju īsteno vairākos posmos. Pirmajā posmā līdz 2019.gadam izbūvēja paaugstinātās platformas 27 stacijās/pieturas punktos Jūrmalas, Jelgavas un Krustpils virzienos. Nākamajā posmā - līdz 2026.gada beigām, paaugstinātās platformas un ar tām saistīta infrastruktūra tiks izbūvēta 36 stacijās/pieturas punktos Jelgavas, Skultes, Tukuma un Bolderājas virzienos. Savukārt līdz 2029.gada beigām plānots izbūvēt paaugstinātās platformas un tām piekļaujošo infrastruktūru vēl vismaz 37 stacijās un pieturas punktos Liepājas, Lugažu, Tukuma, Aizkraukles, Rēzeknes un Daugavpils virzienos.
Tāpat turpinās darbs pie ātruma palielināšanas un kontakttīklu modernizācijas projektiem, kā arī drošības risinājumiem mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Lai palielinātu vilcienu kustības drošību un ātrumu, šobrīd norit noslēdzošā posma būvdarbi Zemitānu stacijas mezglā, kā arī Tukuma līnijas posmā Imanta–Sloka. Savukārt līdz 2029.gada beigām LDz plāno modernizēt dzelzceļa infrastruktūru posmā Sloka–Tukums II.
Lai uzlabotu gājēju, velobraucēju un citu satiksmes dalībnieku drošību, šķērsojot dzelzceļa sliedes, šogad un 2027.gadā LDz ir plānojis uzlabot 45 gājēju pārejas Rīgas un Jūrmalas teritorijās. Tāpat, ar Sociālā klimata fonda investīcijām līdz 2029.gadam plānots izveidot 50 segtas velo novietnes dzelzceļa stacijās un pieturas punktos. Velo novietņu pieejamība padarīs ērtāku pārsēšanos no velosipēda uz vilcienu un veicina ērtāku un ilgtspējīgu ikdienas pārvietošanos.
Papildus norit intensīvs darbs pie jaunu elektrificētu pasažieru līniju izveides Bolderājas un Rīgas lidostas virzienos, tādējādi nodrošinot ātru un ērtu satiksmi starp galvaspilsētas transporta mezgliem un sekmējot reģionu savienojamību. Bolderājas līnijā būvdarbus plānots pabeigt līdz šī gada rudenim, savukārt Rīgas dzelzceļa mezgla savienojošās infrastruktūras izveidi plānots īstenot līdz 2029.beigām.
“Tuvāko gadu laikā plānojam būtiskus uzlabojumus reģionu savienojamības un iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai neelektrificētajās līnijās. 2029.gadā līnijās Rīga – Daugavpils un Rīga – Cēsis sāks kursēt bezemisijas jeb BEMU elektrovilcieni, kas nomainīs novecojušos dīzeļvilcienus”, skaidro ministrs.
BEMU projektu īstenošanai ir piesaistīts ES fondu finansējums, līgums par vilcienu iegādi līdz 2029.gada beigām ir noslēgts, līdztekus “Latvijas dzelzceļš” (LDz) nodrošinās elektrouzlādes staciju izveidi. Papildus plānota vēl piecu BEMU vilcienu iegāde un atbilstošas uzlādes infrastruktūras izveide Eiropas Sociālā klimata fonda finansējuma ietvaros. Pēc papildu vilcienu sastāvu nodošanas ekspluatācijā, BEMU vilcienu satiksme plānota arī līnijā Rīga – Rēzekne.
Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti un veicinātu virzību uz Zaļo kursu, ar Atveseļošanas fonda un ES fondu investīcijām Rīgā, Pierīgā un reģionos top mobilitātes punkti (koncepts Stacija 2.0). Pārbūvējot dzelzceļa staciju apkārtni, tiek veidoti ērti sabiedriskā transporta pārsēšanās punkti, lai nodrošinātu savienojumu ar citiem sabiedriskā transporta veidiem. Līdz 2029.gadam plānots izveidot vairāk nekā 30 mobilitātes punktus.
Stiprinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu un nodrošinot tā pārorientāciju uz pasažieru pārvadājumiem, ir sagatavots un apstiprināts Indikatīvais dzelzceļa attīstības plāns 2025.-2029.gadam. Tas definē dzelzceļa nozares darbības un finansēšanas vidēja termiņa ietvaru, kā arī vienotas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības sistēmas izveidi, paredzot Rail Baltica integrāciju Latvijas dzelzceļa sistēmā.
Vienlaikus SM turpina dzelzceļa nozares reformu, kuras mērķis ir veicināt nozares darbības efektivitāti un konkurētspēju. Tās ietvarā pagājušogad ir īstenota LDz koncerna uzņēmumu konsolidācija.
Satiksmes ministrijas infografika
Satiksmes ministrijas infografika
Satiksmes ministrijas infografika
