Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros pašvaldībām ir kopumā ir pieejami gandrīz vairāk nekā 75 miljoni eiro mobilitātes punktu jeb Stacija 2.0 koncepta īstenošanai. Pirmajā projektu atlases kārtā ES finansējumu saņēmuši deviņi projekti – astoņi Rīgā un viens Cēsīs, savukārt otrajā projektu atlases kārtā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra saņēmusi 59 projektu pieteikumus. Otrās atlases kārtā pieejamais ERAF finansējums pašvaldībām ir 52,6 milj. eiro eiro, savukārt pieprasītais – pārsniedz 83 milj. eiro.
Pašvaldībām ieejamais finansējums dod iespēju būt elastīgiem un izbūvēt konkrētajai vietai un iedzīvotāju vajadzībām nepieciešamo risinājumu. Plānots, ka līdz 2029. gada beigām ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijām Latvijā tiks izveidoti 25 mobilitātes punkti, veicinot iedzīvotāju mobilitāti visā valsts teritorijā.
Kopumā Latvijas pašvaldībās ar Atveseļošanas fonda un ERAF investīcijām jau top 17 mobilitātes punkti, kas ministraprāt, ir labs sākums. Vienlaikus, lai veicinātu mobilitāti reģionos ir svarīgi, lai sabiedriskā transporta pārsēšanās jeb mobilitātes punkti būtu visā valsts teritorijā.
Švinka uzsver, ka pašvaldības ir galvenās mobilitātes punktu īstenotājas – tās vislabāk zina savu iedzīvotāju vajadzības – vai ir nepieciešama Park&Ride stāvvieta, veloceļu izbūve, vai jānodrošina piekļuve reģionālajam autobusam vai pilsētas sabiedriskajam transportam. Runa ir par “pakalpojumu grozu” – ērtībām, kas katrā konkrētā pašvaldībā var atšķirties.
Tāpat ministrs akcentē, ka svarīgi ir apzināties, ka runa nav tikai par infrastruktūras izbūvi – tas ir ieguldījums mobilitātes uzlabošanā, reģionu dzīvotspējā, darba vietu pieejamībā un uzņēmējdarbības konkurētspējas stiprināšanai. Sabiedriskā transporta pārsēšanās punkti nodrošina iedzīvotājiem lielāku mobilitāti. Izmantojot sabiedrisko transportu, cilvēkiem ir iespēja brīvāk izvēlēties, kur strādāt, mācīties un dzīvot, vienlaikus saglabājot ērtu savienojamību ar valsts un pašvaldību centriem.
“Ja runājam par pārvietošanās paradumiem un to maiņu, mobilitātes punkti ir instruments, kas maina cilvēku pārvietošanās paradumus. Pirmkārt, tās ir ērtības un laika ekonomija. Sakārtoti gājēju celiņi, apgaismojums, pieturas tuvāk pasažieru platformām, segtas velonovietnes, laukumi elektroskrejriteņiem un īslaicīgas stāvvietas padara pārsēšanos vienkāršu un saprotamu. Otrkārt, tā ir reāla alternatīva privātajam auto. Sabiedriskais transports kļūst konkurētspējīgs tikai tad, ja pārsēšanās ir vienkārša un ērta. Treškārt, mazinoties auto plūsmai vide kļūst tīrāka un klusāka. Samazinoties braucieniem ar privāto auto, pilsētās krītas satiksmes intensitāte, trokšņi un gaisa piesārņojums,” uzsver Švinka.
Veidojot mobilitātes punktus, būtiski ir nodrošināt pieejamību visiem. Sabiedriskā transporta pārsēšanās punktus ir paredzēts izbūvēt tā, lai tie būtu draudzīgi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, senioriem un vecākiem ar bērnu ratiņiem.
Mobilitātes punktu attīstība notiek vienlaikus ar dzelzceļa modernizāciju, jauno eletrovilcienu ieviešanu un bezemisiju (BEMU) vilcienu projekta uzsākšanu. Ministrs uzsver, ka pašreiz ir īstais brīdis, kad pašvaldības var sinhronizēt savus projektus ar valsts plānotajiem darbiem un gūt maksimālu efektu. Šodienas lēmumi noteiks, kādu mobilitāti nodrošināsim ne tikai šodien, bet arī nākamajām paaudzēm.
