DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. janvārī, 2026
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Prioritātes autoceļu nozarē – satiksmes drošības un piekļūstamības uzlabošanas risinājumi

Attēlā: Jūrmalas šoseja.

Publicitātes foto.

Šogad autoceļu nozarei plānots 314,1 milj. eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 milj. eiro mazāk nekā 2025. gadā. Tāpat autoceļu projektiem 2026. gadā plānotas papildu 38 milj. eiro Eiropas Savienības fondu investīcijas. Pieejamā finansējuma ietvaros plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat paredzēts nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

“Finansējums autoceļiem ilgstoši ir bijis nepietiekams un arī šogad, ņemot vērā valsts budžeta prioritātes, kopējā situācija nemainīsies. Vienlaikus mūsu mērķis paliek nemainīgs nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti visā valsts teritorijā, tāpēc ir atjaunota nozares stratēģija un rūpīgi tiks izvērtētas vajadzības un finansējuma piešķiršanas kritēriji. Šogad prioritāri tiks īstenoti satiksmes drošības uzlabošanas projekti, tostarp arī izbūvējot drošu mikromobilitātes infrastruktūru gar valsts autoceļiem,” skaidro satiksmes ministrs Atis Švinka.

Kopumā plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 km kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu (-2% pret 2025. gadu) un 66% valsts reģionālo autoceļu (-4% pret 2025. gadu). Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 milj. eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejami 60,1 milj. eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. 2026. gadā 20 000 km valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem plānots tērēt 79,64 milj. eiro.

Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem ir šogad plānotā transporta nozarē otrā privātā partnerības projekta “A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūve” jeb Bauskas apvedceļa iepirkuma īstenošana.

Lai samazinātu uz autoceļiem bojāgājušo skaitu un uzlabotu drošību uz ceļiem, kā arī veicinātu piekļūstamību 13,2 milj. eiro investīcijas, t. sk. 9 milj. eiro ES fondu finansējums, plānotas satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem. Plānota divlīmeņa gājēju–velosipēdu šķērsojuma izbūve uz valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) pie Medzābakiem. Tāpat plānots divlīmeņu šķērsojuma izbūve autoceļu A9 Rīga (Skulte)–Liepāja un P98 Jelgava (Tušķi)–Tukums krustojumā Apšupē. Papildu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi tiks īstenoti autoceļa A9 Rīga (Skulte)–Liepāja posmā km 0,00–9,90, autoceļa P137 Lapenieki–Ķekava–Ģūģi km 9,150-10,150, kā arī tiks veikta rotācijas apļa izbūve krustojumā uz Baldoni.

Šogad 10,56 milj. eiro, t. sk. ES fondu 9,7 milj. eiro investīcijas, plānotas gājēju un velosipēdu ceļa izbūvei, t. sk. gar valsts reģionālo autoceļu P97 Jelgava–Dobele–Annenieki posmā no 27.20 līdz 30.20 km (no Dobeles līdz pagriezienam uz Miltiņiem. Tāpat 2026. gadā ar AF finansējumu Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta zaļināšanas reformas ietvaros plānots pabeigt piecu velo ceļu izbūvi, izveidojot drošu mikromobilitātes savienojumu Rīgai ar Pierīgas pašvaldībām.

Šogad SM budžets – kopējais plānotais finansējums transporta un sakaru nozares attīstībai – būs 805,4 milj. eiro, t. sk. ES fondu investīcijas 311 milj. eiro. Ministrija turpinās uzsāktos darbus un reformas, lai īstenotu prioritātes – virzību uz zaļo kursu, iedzīvotāju mobilitātes, drošības un piekļūstamības nodrošināšanu, kā arī stiprinātu nozares konkurētspēju un veicinātu eksportu.

Satiksmes ministrijas infografika.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI