“Pašvaldībām, rūpējoties par savu iedzīvotāju drošību un labbūtību, plānošana būtu jāveic tā, lai nevajadzētu papildus pasākumus, bet, ja citādi nevar, tad jāīsteno kaitīgo ietekmi mazinoši pasākumi, tostarp arī vides trokšņu piesārņojuma mazināšanai. Trokšņu aizsargsienas ir tikai viens no risinājumiem, vienlaikus jau pilsētplānošanas posmā ir iespēja pieņemt lēmumus par citu ilgtspējīgu pasākumu īstenošanu satiksmes trokšņa mazināšanai,” uzsver Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Satiksmes ministrijas ieskatā pašvaldībām, plānojot savas teritorijas, jāņem vērā vides trokšņa robežlielumi, neparedzot dzīvojamās apbūves teritorijas autoceļu trokšņa ietekmes zonā. Dzīvojamās apbūves plānošana autoceļu trokšņa ietekmes zonā būtu pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja pirms šo teritoriju atļautās izmantošanas uzsākšanas tiek īstenoti pasākumi vides trokšņa piesārņojuma samazināšanai.
Kā skaidro Vectirāns, izsniedzot būvatļauju dzīvojamo un publisko ēku būvniecībai vai atjaunošanai esošās apbūves teritorijās, kurās tiek pārsniegti vides trokšņa robežlielumi, pašvaldības būvvaldei būtu jāizvirza konkrēti nosacījumi projektēšanai. To mērķis būtu pirms būvniecības uzsākšanas pārliecināties par to, ka plānotā ēka tiks aprīkota ar īpašu skaņas izolāciju pret vides trokšņiem, kā arī ar tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa. Tādējādi pašvaldības sekmētu savu iedzīvotāju labbūtību un nepieļautu autotransporta radīta trokšņa ietekmes palielināšanos.
Saistošie Ministru kabineta noteikumi: Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 147. punkts un 147.1 punkts; Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”; Nr. 312 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 “Būvakustika” ”.
