“Ilgtspējīga transporta attīstība ir valsts un pašvaldību kopīgs uzdevums. Vienlaikus pārvietošanās ir mūsu ikviena atbildīga izvēle – ikdienā garākām distancēm izmantot vilcienu vai citu sabiedrisko transportu, savukārt īsākas distances veikt kājām vai ar mikromobilitātes rīku. Latvijā iedzīvotāju ērtībām turpinām attīstīt mūsdienīgu, ērtu un pieejamu satiksmi. Tāpat īstenojam pasākumus citās jomās, kas ne tikai veicinās iedzīvotāju mobilitāti un reģionu savienojamību, bet arī dos pienesumu valsts ekonomiskajai attīstībai,” skaidro Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Artūrs Kokars.
Ilgtspējīgas transporta attīstības pamats ir ilgtspējīgas transporta plānošanas politikas izstrāde un ieviešana, ņemot vērā ekoloģiskos, sociālos un ekonomiskos aspektus. Galvenie attīstības virzieni ir videi draudzīgu transporta līdzekļu veicināšana, sabiedriskā transporta uzlabošana un piekļūstamības nodrošināšana visām iedzīvotāju grupām, velotransporta un gājēju infrastruktūras attīstība, atjaunīgo resursu izmantošana, kā arī iedzīvotāju informētības palielināšana par ilgtspējīga transporta priekšrocībām. ANO norāda uz pilsētplānošanas sasaisti ar transporta politiku un uzsver, ka visos transporta veidos un lietotāju grupās nozīmīgs ir satiksmes drošības jautājums. Ilgtspējīgs transports nav iespējams bez zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju izmantošanas.
Latvijā turpinās darbs pie ilgtspējīga transporta attīstības un pasākumu īstenošanas iepriekš minētajos virzienos. SM apliecina apņemšanos atbalstīt ANO Ilgtspējīga transporta desmitgades mērķus, kuru ieviešana Latvijā turpināsies arī turpmākos gadus. Līdz 2027. gadam transporta nozares attīstība norit saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (TAP2027) iekļautajiem rīcības virzieniem. TAP2027 mērķis sakrīt ar ANO definēto mērķi – panākt ilgtspējīgu, pieejamu un piekļūstamu mobilitātes attīstību.
Stiprinām dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu
Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, stiprinām dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Dzelzceļa satiksmes modernizācijai piesaistītas Eiropas Savienības (ES) fondu, Atveseļošanas fonda (AF) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) investīcijas. Pagājušogad satiksmē piedalījās visi 32 jaunie elektrovilcieni un to ērtības jau ir novērtējuši iedzīvotāji. Vilciena pasažieru skaits turpina augt – pagājušogad, salīdzinot ar 2024. gadu, tas ir palielinājies par 10%, sasniedzot 21,3 miljonu pasažieru. Iedzīvotāju izvēli par labu elektrovilcieniem veicina arī infrastruktūras modernizācija – paaugstinātie peroni, drošāka un uzlabota piekļūstamība, kā arī četru jaunu dzelzceļa pieturu izveide Rīgā.
Līdz 2029. gadam plānots iegādāties bezemisiju bateriju (BEMU) elektrovilcienus, kas aizstās novecojušos dīzeļvilcienus un nodrošinās ērtu un mūsdienīgu vilcienu satiksmi neelektrificētajās dzelzceļa līnijās. Vienlaikus tiks izbūvēta arī atbilstoša elektrouzlādes infrastruktūra. Plānots, ka BEMU elektrovilcieni sākotnēji kalpos maršrutos Rīga–Cēsis un Rīga–Daugavpils.
Rail Baltica ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas transporta tīkla (TEN-T) projektiem, kas ir daļa no Ziemeļjūras–Baltijas koridora un Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras koridora. Rail Baltica integrēs Baltijas valstis vienotā Eiropas dzelzceļa tīklā, veicinot savienojamību ar Eiropu, militāro mobilitāti un ekonomisko attīstību reģionā.
Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta zaļināšanas un modernizācijas reforma
Šogad tiks pabeigta AF finansētā Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta zaļināšanas un modernizācijas reforma, kuras ietvaros astoņas dzelzceļa stacijas tiek modernizētas, izveidojot sabiedriskā transporta savienojuma punktus – stacijas ar paplašinātu funkcionalitāti jeb Stacijas 2.0. Šādas multifunkcionālas stacijas top Bolderājā, Šķirotavā, Zemitānos, Sarkandaugavā, Dauderos, Ziemeļblāzmā, Carnikavā un Saulkrastos. Tādējādi tiks nodrošināta dzelzceļa sasaiste ar pilsētas sabiedrisko transportu, velo un gājēju infrastruktūru un citiem risinājumiem, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti.
Reformas ietvaros tiek veikta vienotas veloinfrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā, izbūvējot piecus maģistrālos veloceļu koridorus 52 km kopgarumā, katrā maršrutā nodrošinot sasaisti starp pilsētas un reģionālas nozīmes veloceļiem. Tāpat reformas ietvaros Rīgā tiek izbūvēts 7. tramvaja līnijas pagarinājums, iegādāti elektroautobusi un izveidotas elektrouzlādes stacijas. Tāpat tiks pabeigti būvdarbi Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā un īstenoti dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijas projekti.
Mobilitātes punkti jeb Stacija 2.0 koncepts reģionos
Plānots, ka līdz 2029. gada beigām Latvijā tiks izveidoti vēl 25 mobilitātes punkti jeb Stacijas 2.0, tādējādi veicinot iedzīvotāju mobilitāti visā valsts teritorijā. Pirmajā atlases kārtā ES fondu finansējumu jau ir saņēmuši deviņi projekti – astoņi Rīgā un viens Cēsīs. Pašreiz noris projektu atlases otrā kārta, kur pašvaldībām mobilitātes punktu izbūvei ir pieejami vairāk nekā 60 miljoni eiro, lai īstenotu konkrētajai vietai un iedzīvotāju vajadzībām piemērotāko risinājumu.
Virzībai uz zaļo kursu, Latvijas lielās ostas īsteno infrastruktūras modernizācijas un atjaunīgās enerģijas projektus, kā arī projektus militārās mobilitātes kapacitātes stiprināšanai. Tāpat ar Eiropas Komisijas atbalstu ir īstenots projekts par ilgtspējīgas aviācijas degvielas tehnoloģiskajiem risinājumiem un ražošanas iespējām Igaunijā un Latvijā, kas kalpo par pamatu tālākai šī virziena attīstībai un normatīvā regulējuma izstrādei.
SM virza digitālo risinājumu īstenošanu pārvadājumu jomā, piemēram, Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) attīstību, kas palīdz kravu pārvadājumus padarīt ātrākus un efektīvākus. Arī SM īstenotā jauniešu iesaiste un izglītošana par ilgtspējīgu mobilitāti un pārvietošanās paradumu maiņu ir solis pretī izmaiņām nākotnē.
Oficiālās desmitgades atklāšanas pasākums notika 2025. gada 10. decembrī Ņujorkā, tur tika prezentēts ieviešanas plāns. ANO ilgstpējīgas transporta desmitgades atklāšanā tika paziņotas vairāk nekā 80 iniciatīvas visā pasaulē: no elektrisko autobusu parkiem Londonā līdz digitālām loģistikas platformām Eiropā. Vairāk informācijas par ANO Ilgtspējīga transporta desmitgadi un Ilgtspējīgas attīstības mērķiem atrodama šeit.
