“Visaptveroša valsts aizsardzība ir kopēja visu institūciju un sabiedrības atbildība. Pērn Aizsardzības ministrija turpināja veidot padziļinātāku sadarbību, noturības veicināšanu un valstiski svarīgu funkciju darbības nepārtrauktības nodrošināšanu publiskajā un privātajā sektorā, vienlaikus veicinot plašāku sabiedrības izpratni un informētību par tās atbildību un nepieciešamajām rīcībām krīzes apstākļos,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
2024. gadā Aizsardzības ministrija pievērsa pastiprinātu uzmanību sabiedrības informētības stiprināšanai, izdodot bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” papildināto redakciju, kā arī rokasgrāmatu “Kā rīkoties kara gadījumā”, kas tapusi mācoties no Ukrainas pieredzes cīņā pret Krievijas okupācijas armiju. Ar informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties elektroniski. Tāpat, lai veicinātu krīzes gatavības kultūru Latvijas sabiedrībā un lai ikviens iedzīvotājs zinātu, kā pareizi rīkoties dažādās neparedzētās situācijās, aizsardzības nozare īstenoja kampaņu “Bruņojies ar zināšanām” ar informatīvo dienu, kas vienlaikus norisinājās vairākās pašvaldībās.
Aizsardzības nozare 2024. gadā turpināja veidot padziļinātu sadarbību ar pašvaldībām, organizējot mācību ciklu pašvaldību civilās aizsardzības komisijām un reģionālo semināru ciklu “Rupors” pašvaldību komunikācijas speciālistiem. Tāpat tika organizēts civilmilitārās sadarbības vingrinājums “Natrix”, iesaistot pašvaldības, kā arī izdota rokasgrāmata pašvaldībām par pašvaldību funkcijām un sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kara laikā.
No 3. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā norisinājās mācības “Namejs”, kas otro reizi tika organizētas kā visaptverošas valsts aizsardzības mācības sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un tās padotības iestādēm, Iekšlietu ministriju un tās padotības iestādēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kā arī vairākām pašvaldībām un komersantiem. Vienlaikus norisinājās Iekšlietu ministrijas pārziņā esošā Civilās aizsardzības Operacionālā vadības centra mācības un Aizsardzības ministrijas ikgadējās mācības AMEX. Sadarbības stiprināšana gan ar valsts un pašvaldību iestādēm, gan dažādu nozaru komersantiem un to iesaiste mācībās stiprina valsts aizsardzības sistēmu Latvijā.
Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības stiprināšanai, aizsardzības nozare 2024. gadā organizēja dažādas tikšanās, konsultācijas, lekcijas un seminārus kritiskās infrastruktūras pārstāvjiem par to darbības nepārtrauktības plānošanu, pienākumiem izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā un kritiskā personāla noteikšanu. Tāpat pērn Aizsardzības ministrija turpināja izvērtēt sagatavotos kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānus, kā arī paplašināja D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumu līdz 94 komersantiem un institūcijām.
2024. gadā nozare turpināja darbu pie militārās industrijas attīstīšanas. Lai aizsardzības industriju veiksmīgāk iekļautu Nacionālo bruņoto spēku spēju nodrošināšanā, Aizsardzības ministrija publicēja vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā. Vadlīnijas sniedz skaidru ceļa karti par industrijas iesaistes iespējām aizsardzības jomā turpmāko četru gadu laikā. Vienlaikus pērn tika apstiprināts Aizsardzības industrijas likums, nosakot prasības par piegādes drošību un stratēģisko partnerību veidošanu un tādā veidā nodrošinot juridisko bāzi aizsardzības industrijas iesaistei Nacionālo bruņoto spēku spēju nodrošināšanā miera, krīzes un kara laikā visaptverošas valsts aizsardzības īstenošanai.
Daļa no visaptverošas valsts aizsardzības, kas ļauj stiprināt Latvijas aizsardzības spējas, kā arī sniedz iespēju pilsoņiem iegūt zināšanas par valsts aizsardzību un uzlabot individuālās rīcībspējas, ir valsts aizsardzības dienests. Pērn notika pirmo divu valsts aizsardzības dienesta iesaukumu izlaidumi. Vienlaikus no 2024. gada 1. septembra Valsts aizsardzības mācība Latvijas vidējās izglītības iestādēs ir ievesta kā obligāts mācību priekšmets. 2024./2025. mācību gadā Valsts aizsardzības mācība jau tiek veiksmīgi īstenota 273 vidējās izglītības iestādēs, aptverot gandrīz 18 000 vidējās izglītības audzēkņu pirmajā mācību gadā un nedaudz vairāk par 8 500 izglītojamo otrajā mācību gadā. Savukārt vairāk nekā 8 800 jaunieši ir iesaistījušies Jaunsardzes centra kustībā “Jaunsardze”.
Visaptverošas valsts aizsardzības neatņemama sastāvdaļa ir kiberdrošība. 2024. gada ietvaros Aizsardzības ministrija turpināja kiberdrošības pārvaldības reformu, kuras mērķis ir izveidot efektīvu un sistemātisku kiberdrošības pārvaldības modeli. No 2024. gada 1. septembra savu darbību ir uzsācis Nacionālais kiberdrošības centrs. Tas darbojas kā vienotais kontaktpunkts kiberdrošības jautājumos un veic nacionālo kiberdrošības prasību ieviešanas pārraudzību, kā arī izstrādā nacionālās kiberdrošības rīcībpolitikas iniciatīvas. Vienlaikus 2024. gadā spēkā stājās arī jaunais Nacionālās Kiberdrošības likums, kas paredz izmaiņas Latvijas kiberdrošības pārvaldības modelī, paplašina publiskā un privātā sektora organizāciju loku, uz kurām attiecas minimālās kiberdrošības prasības.
Ņemot vērā juridiskās izmaiņas, par Nacionālās Kiberdrošības likuma prasību ieviešanu Aizsardzības ministrija konsultēja uzņēmumus un organizācijas, kā arī organizētas informatīvas tikšanās ar nozaru organizācijām par jauno normatīvo regulējumu. 2024. gada septembrī tika organizēti deviņi tiešsaistes semināri par Nacionālās Kiberdrošības likuma prasībām.
Valsts aizsardzības nodrošināšana nav tikai Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbildība, tādējādi caur visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas prizmu tiek veicināta visu nozaru iesaiste valsts kopējās aizsardzības un noturības stiprināšanā.
2025. gadā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana un pilnveidošana tiks vērsta ne tikai uz jau noteikto prioritāšu izpildi valsts kopējās noturības veicināšanā, bet arī uz Krīzes vadības centra integrēšanu turpmākajā visaptverošas valsts aizsardzības koordinācijas procesā.
Kā ziņots, 2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets apstiprināja tiesisko ietvaru Krīzes vadības centra darbības uzsākšanai, nosakot, ka turpmāk par civilo krīžu pārvaldību un iestāžu sadarbības koordinēšanu atbildīgs būs Krīzes vadības centrs.
