OECD vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību korporatīvai pārvaldībai tika izdotas 2005. gadā, bet pirmoreiz aktualizētas 2015. gadā. Arī šogad tās piedzīvo vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp ilgtspējas mērķu integrāciju, kapitālsabiedrību padomju neatkarības veicināšanu un kompetences paaugstināšanu, kā arī caurskatāmības, godprātības un atbildības stiprināšanu.
Konferences sākumā OECD Valsts kapitālsabiedrību nodaļas vadītāja Sāra Sultana (Sara Sultan) iepazīstināja ar jaunajām vadlīnijām, īpaši uzsverot nozīmīgākās izmaiņas. Viens no galvenajiem jaunievedumiem ir ilgtspējas mērķu iekļaušana valsts uzņēmumu stratēģijās, ietverot, piemēram, klimata jautājumus, resursu izmantošanu un sociālās ietekmes aspektus. Sākot no 2025. gada, lielākajiem uzņēmumiem būs jāpublisko detalizēti ilgtspējas pārskati.
Konferences laikā ar prezentāciju uzstājās arī Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš uzsvēra OECD vadlīniju nozīmīgumu un izcēla Latvijas veikumu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā. Viņš atzīmēja, ka Latvija jau ir sākusi ieviest ilgtspējas ziņojumus arī publisku personu kapitālsabiedrībās, kas nodrošinās plašu un salīdzināmu informāciju par to ietekmi uz ilgtspēju. Šīs pārmaiņas apvienojumā ar gaidu vēstulēm nodrošinās sabiedrības informēšanu par sagaidāmajiem rezultātiem un ļaus stiprināt uzticību.
Viens no būtiskākajiem konferences diskusiju tematiem bija valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlase. Jaunās vadlīnijas norāda, ka atlasei jānotiek, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem, mazinot politisko ietekmi un veicinot neatkarīgu ekspertu iesaisti. OECD vecākais politikas padomnieks Kimmo Virtula (Kimmo Viertola) uzsvēra, ka kapitālsabiedrību padomju atlasei jānotiek caurskatāmā procesā. Tai jābūt objektīvai un balstītai uz profesionālām zināšanām un pieredzi, kas atbilst uzņēmuma nozarei un stratēģiskajiem mērķiem, tādējādi nodrošinot politiskās ietekmes mazināšanu un interešu konfliktu novēršanu.
Diskusijās ar konferences dalībniekiem tika identificēti lielākie izaicinājumi, kas saistīti ar vadlīniju ieviešanu. OECD Valsts kapitālsabiedrību nodaļas vadītāja Sāra Sultana atzina, ka sarežģītākais uzdevums būs nodrošināt padomju neatkarību un kompetenci, jo tas prasa būtiskas izmaiņas atlases un darbības procesos, balstoties uz augstiem profesionāliem standartiem un objektīviem kritērijiem. Vienlaikus viņa norādīja, ka dažādu valstu pieredzes nevar tieši salīdzināt,
jo katras valsts likumdošanas un institucionālās sistēmas atšķirības nosaka unikālu pieeju. Tāpēc svarīgākais šajā procesā nav ceļš, bet gan mērķis – nodrošināt efektīvu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.
Konferences noslēgumā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta prezidents Rītis Ambrazevičs (Rytis Ambrazevičius) norādīja, ka valsts kapitālsabiedrību patiesie īpašnieki ir mūsu iedzīvotāji. Viņš uzsvēra, ka ir būtiski, lai šo faktu apzinātos arī kapitāla daļu turētāji, jo tieši iedzīvotājiem jāspēj uzticēties tam, ka valsts kapitālsabiedrības pildīs savu uzdevumu – nodrošinās sabiedrībai kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus.
Viņš arī akcentēja sabiedrības uzticības nozīmi valsts kapitālsabiedrībām, uzsverot, ka OECD vadlīnijas ir būtisks instruments šīs uzticības stiprināšanai. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka visi konferences dalībnieki un citas iesaistītās puses patiesi vēlas uzlabot valsts kapitālsabiedrību korporatīvo pārvaldību un aktīvi ieviest šīs vadlīnijas praksē.
Jaunās vadlīnijas Baltijas valstīm piedāvā arī platformu sadarbības veicināšanai, pieredzes apmaiņai un starptautisku korporatīvās pārvaldības standartu ieviešanai. Enerģētikas, transporta un komunikāciju nozarēs, kur valsts kapitālsabiedrībām ir nozīmīga loma, šī pieeja palīdzēs nodrošināt stabilu attīstību un veicinās investoru, kā arī iesaistīto pušu uzticību.
Konferenci rīko Latvijas Valsts kanceleja sadarbībā ar Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtu (BICG) un OECD.
