FReepik
Šobrīd saskaņā ar normatīvajiem aktiem optometristam savus pakalpojumus ir tiesības sniegt tikai ārstniecības iestādēs. Savukārt optikām, kas ir optometristu pamatdarbības vieta, ne vienmēr ir iespējams reģistrēt savu darbību kā ārstniecības iestādei.
Lai optikās, kas atrodas mazumtirdzniecības telpās, joprojām varētu tikt nodarbināti optometristi, izstrādāts grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” projekts, kas līdz 29. novembrim atrodas sabiedriskajā apspriešanā.
Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” noteiktas prasības ambulatorajām ārstniecības iestādēm, tai skaitā paredzēts, ka ārstniecības iestāde atrodas atbilstoši tās darbībai projektētā vai pielāgotā ēkā.
Turpretī optometrists saskaņā ar Ārstniecības likumu ir funkcionālais speciālists (ārstniecības persona), kurš ārstniecības pakalpojumus ir tiesīgs sniegt ārstniecības iestādē.
Šobrīd Latvijā ir 192 optikas mazumtirdzniecības veikali, un tikai 23 no tiem ir reģistrēti kā ārstniecības iestādes, norādīts noteikumu projekta anotācijā.
Vienlaikus konstatēts, ka medicīnas ierīču tirdzniecība optikās un optometrista pakalpojums ir savstarpēji cieši saistīti, tāpēc jārod risinājums, lai optometristi varētu turpināt praktizēt optikas mazumtirdzniecības telpās.
Lai optikas mazumtirdzniecības veikalu reģistrētu kā ārstniecības iestādi un optometrists varētu sniegt savus pakalpojumus, telpām jāatbilst noteiktam telpu lietošanas veidam jeb klasifikatoram. Proti, ārstniecības iestāde drīkst atrasties tikai tādās telpās, kuru lietošanas veids saskaņā ar MK noteikumu Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikuma 92. punktu ir ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa.
Ņemot vērā, ka optikās tiek tirgoti redzes korekcijas līdzekļi, to telpas visbiežāk atbilst MK noteikumu Nr. 326 pielikuma 40. punkta klasifikācijai – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības telpas, norādīts anotācijā.
Tomēr visā nozarē optikas mazumtirdzniecības veikali lielākoties atrodas citām personām piederošajās ēkās, kurās to pamata lietošanas veids neatbilst ārstniecības vai veselības aprūpes iestādēm.
Lai tādā gadījumā varētu juridiski mainīt nomātās telpas lietošanas veidu, nepieciešama ēkas īpašnieka piekrišana. Taču telpu īpašnieki bieži vien nevēlas mainīt telpu lietošanas veidu, jo tas var būt īpašniekam neizdevīgi. Anotācijā paskaidrots, ka tirdzniecības centru īpašniekiem nav izdevīgi viena nomnieka dēļ pārgrozīt telpas lietošanas veidu jeb klasifikatoru, jo attiecīgās izmaiņas saistāmas ar papildu izmaksām, kā arī nākotnē varētu apgrūtināt cita nomnieka piesaisti.
Lai risinātu situāciju un optometristi joprojām varētu strādāt optikās mazumtirdzniecības telpās, izstrādāti grozījumi MK noteikumos Nr. 60, papildinot tos ar jaunu sadaļu – “Prasības optometrista kabinetam”. Tajā iekļautas jaunās normas, tāpat arī pārceltas noteikumos līdz šim esošās prasības optometrista kabinetam.
Tādējādi grozījumos noteikts, ka uz optometrista kabinetu, kas izvietots optikas mazumtirdzniecības telpās, neattiecas šo noteikumu 3.1. apakšpunktā noteiktās prasības kabinetam atrasties atbilstoši tā darbībai projektētā vai pielāgotā ēkā.
Savukārt, lai mazinātu interpretācijas par optometrista kabineta izveidi un norobežošanu no tirdzniecības telpas, grozījumu projektā paredzēts, ka optometrista kabinets ir atsevišķa telpa optikas mazumtirdzniecības telpās.
“Nav pieļaujams, ka redzes pārbaudes vieta uz redzes pārbaudes laiku no tirdzniecības telpas tiktu nodalīta ar aizslietni vai aizkariem, jo visām ārstniecības iestādēm jānodrošina pacienta datu aizsardzība un privātums un aizslietnis vai aizkari to pilnībā nenodrošinātu,” skaidrots anotācijā.
Attiecībā uz MK noteikumos Nr. 60 iekļauto prasību ārstniecības iestādē izvietot pacientu uzgaidāmo telpu, reģistrācijas vietu, garderobi, tualeti, sēdvietas pacientiem, bērna pārtīšanas galdu u. c., grozījumu projektā ietverta norma, kas noteic, ka konkrētā prasība var tikt nodrošināta ne tikai optometrista kabineta iekšienē, bet arī optikas mazumtirdzniecības telpās vai publiskās telpās, kurās izvietotas optikas mazumtirdzniecības telpas.
Latvijas Optometristu un optiķu asociācija (LOOA) sarunā ar LV portālu uzsver: Latvijas un citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka kvalitatīvai un drošai optometristu pakalpojuma sniegšanai nav saistības ar telpu un ēku klasifikācijas kodu. To nosaka citi faktori.
LOOA atzinīgi novērtē izstrādātos MK noteikumu grozījumus, norādot, ka tie ļaus saglabāt optometristu pakalpojuma pieejamību tirdzniecības centros.
Tirdzniecības centros atrodas aptuveni 30% no visām Latvijā esošajām optikām.
Vienlaikus LOOA akcentē, ka MK noteikumos netiek mainītas pārējās prasības optometrista kabinetam, kas attiecināmas uz ārstniecības iestādēm, tostarp prasības par vides pieejamību.
“Lai gan vairākiem uzņēmumiem vides pieejamība vēl joprojām var sagādāt problēmas, jo tai ir nepieciešamas lielas investīcijas un pārbūve, tas ir neizbēgami iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Taču minētais var radīt optometrista pakalpojuma un redzes korekcijas līdzekļu sadārdzinājumu,” pauž LOOA.
|
Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP portāls). Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver TAP portāla sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (noteikumu projekts atrodas šeit) un augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par noteikumu projektu var līdz 29. novembrim. |
