DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. novembrī, 2024
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas
1
1

Baiba Braže: Ziemeļvalstu, Baltijas un Polijas sabiedrotie ir vienoti redzējumā par transatlantisko drošību

“Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija – mums ir vienots redzējums par transatlantisko drošību un stingra nostāja, ka vēl vairāk un straujāk ir jāstiprina mūsu kopīgā drošība un aizsardzības spējas. Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, prioritizējot izdevumus aizsardzībai. Krievija ir un pārskatāmā nākotnē būs tiešs drauds mūsu visu drošībai. Krievijas nelikumīgais agresijas karš pret Ukrainu un arvien intensīvāki hibrīddraudi ietekmē stabilitāti un drošību globālā mērogā. Krievijas centieni iebiedēt mūs un mazināt globālo atbalstu Ukrainai dod vēl papildus stimulu stiprināt mūsu noturības spējas un savstarpējo sadarbību reģiona, ES un NATO ietvaros,” Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) premjerministru sanāksmē uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.

Preses konferencē pēc samita B. Braže uzsvēra: “Mums kopā ar sabiedrotajiem ir jādara viss iespējamais, lai iegrožotu Krieviju, tostarp jāstrādā pie tālākām sankcijām pret Krieviju – lai mazinātu tās ienākumus, kas tai ļauj finansēt agresijas karu pret Ukrainu. Tikpat svarīgi ir uzraudzīt  sankciju ievērošanu ES nacionālā līmenī, kā arī novērst pārkāpumus vai iespējas tās apiet. Pašlaik paaugstinātas intensitātes un slodzes apstākļos to dara Latvijas atbildīgie dienesti, kuri sargā ne vien Latvijas, bet ES un NATO ārējo Austrumu robežu. Mēs kā valsts, kura robežojas gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju, esam pirmā ES drošības līnija, un ieguldījumi drošībā ir mūsu prioritāte: Latvija 2025. gadā aizsardzībai novirzīs 3,5% no IKP. 2024. gadā tie ir 3,25% no IKP aizsardzībai, un 1% no IKP Ukrainas atbalstam.”

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) premjerministru sanāksmē, kas trešdien, 27. novembrī, norisinājās Zviedrijā, Latviju premjeres Evikas Siliņas vietā pārstāvēja ārlietu ministre Baiba Braže. Sanāksmē kopā ar NB8 valstīm piedalījās arī Polijas premjerministram Donaldam Tuskam (Donald Tusk).

Sanāksmes fokusā bija Baltijas jūras reģiona noturības stiprināšana pret hibrīddraudiem, drošības politikas aktualitātes, transatlantiskās attiecības, NATO loma Baltijas jūras reģiona un visas Eiroatlantiskās telpas stiprināšanā.

B. Braže pateicās Ziemeļvalstīm par nozīmīgo ieguldījumu Baltijas valstu drošības stiprināšanā – NATO daudznacionālās brigādes Latvijā sastāvā šobrīd ir nekā 3500 karavīri no 13 valstīm, tostarp  – Dānijas, un 2025. gada sākumā uz Latviju tiks nosūtīti 600 Zviedrijas bruņoto spēku karavīri.

Samita dalībnieki apliecināja, ka arī turpmāk sniegs visa veida atbalstu Ukrainai – militāru, politisku, humānu. NB8 valstis ir otrs lielākais militārā atbalsta sniedzējs Ukrainai pēc ASV.

“Mēs – Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija – turpināsim būt līderi atbalsta sniegšanā Ukrainai līdz Ukrainas uzvarai,” uzsvēra Baiba Braže.

Klātesošie bija vienisprātis, ka jānodrošina iespējami plašs starptautiskais atbalsts Ukrainai, lai tā spētu uzvarēt Krievijas agresijas karu un lai nodrošinātu visaptverošu, taisnīgu un ilgtspējīgu mieru. Premjerministri pauda atbalstu Ukrainas Uzvaras plānam un tās pilnīgai integrācijai Eiropas Savienībā un NATO.

Demonstrējot vienotību un stingro nostāju, samitā premjerministri pieņēma kopīgu paziņojumu par drošības stiprināšanu Eiroatlantiskajā telpā un atbalstu Ukrainai. “Turpmākajos mēnešos mēs palielināsim savu atbalstu, tostarp Ukrainas aizsardzības industrijai, un ieguldīsim resursus, lai Ukrainai piegādātu vairāk munīcijas. Ukrainas drosme un izturība tiks stiprināta ar mūsu valstu spēcīgu un nepārtrauktu atbalstu, kurā militārā palīdzība ir neatņemama sastāvdaļa. Mēs mudinām arī citus darīt to pašu,” norādīts deklarācijā.

  • NB8 valstu valdību vadītāju kopīgais paziņojums - https://www.government.se/statements/2024/11/joint-statement-by-the-heads-of-government-of-denmark-estonia-finland-latvia-norway-poland-and-sweden/

Par NATO daudznacionālo brigādi Latvijā

NATO daudznacionālās brigādi Latvijā šobrīd vada Kanāda. Pašlaik to veido vairāk nekā 3500 karavīru no 13 valstīm – Albānijas, Čehijas, Dānijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Latvijas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas. 2025. gada sākumā uz Latviju tiks nosūtīti 600 Zviedrijas bruņoto spēku karavīri.

Par NB8 un papildu informācija

  • Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija.
  • 2024. gadā NB8 darbu koordinē Zviedrija. Tās prioritātes: prioritātes - sadarbības drošības politikā stiprināšana NB8 valstu reģionā, NB8 valstu atbalsta Ukrainas brīvībai, suverenitātei un teritoriālajam veselumam apliecināšana un globālā atbalsta Ukrainai veicināšana
  • 2025. gadā NB8 sadarbību ārlietu jomā koordinēs Dānija. Latvija koordinēja NB8 sadarbību ārlietu ministriju līmenī 2023. gadā.
  • Iepriekšējā NB8 premjerministru līmeņa sanāksme notika 2017. gadā Somijā. Šoreiz sanāksme notiek NB8+Polija formātā. Polija ir tuvs Latvijas un pārējo NB8 valstu sadarbības partneris un sabiedrotais, un Polijas pienesums reģiona drošībai ir ļoti nozīmīgs.
  • Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība - https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-un-ziemelvalstu-sadarbiba
  • NB8 valstu valdību vadītāju kopīgais paziņojums - https://www.government.se/statements/2024/11/joint-statement-by-the-heads-of-government-of-denmark-estonia-finland-latvia-norway-poland-and-sweden/
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI