Uzņemošo ģimeņu, t.i., aizbildņu, audžuģimeņu un viesģimeņu skaits Latvijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu bērnu, kam tas ir nepieciešams, aprūpi ģimeniskā vidē. 2023. gadā kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 5286 bērniem, no kuriem 1323 bērni ievietoti audžuģimenē, 3445 bērni – aizbildņa ģimenē, bet 518 bērni – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Papildus tam palielinās audžuģimeņu un adoptētāju vidējais vecums – ja 2020. gadā tas bija 38 gadi, tad 2024. gadā tas audzis jau līdz 41 gadam. Šobrīd vidējais adoptētāju vecums Latvijā ir no 35 līdz 45 gadiem, bet audžuģimenēs vidēji 50 gadi. Līdz ar to novērojama audžuģimeņu novecošanās un redzama tendence, ka samazinās gados jaunu cilvēku skaits, kas varētu aizstāt esošos.
Lai veicinātu cilvēku vēlmi, izpratni un iespējas kļūt par uzņemošo ģimeni, uzsverot ģimenes lomu un tiesības katram bērnam augt ģimenē, kā arī mazinātu aizspriedumus par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, Labklājības ministrija ciešā sadarbībā ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem ir uzsākusi īstenot kampaņu “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!”.
“Dzīve institūcijā nespēs aizvietot ģimeni, tāpēc uzņemošās ģimenes ir būtiskākais faktors, lai nodrošinātu, ka Latvijas bērni uzaug ģimeniskā vidē, saņemot nepieciešamās rūpes, uzmanību, mīlestību un atbalstu. Uzņemošo ģimeņu skaitam samazinoties, ar šo kampaņu vēlamies rosināt cilvēkus kļūt par audžuģimenēm, aizbildņiem vai viesģimenēm, iedrošinot un sniedzot nepieciešamo informāciju, kā arī daloties ar dažādām pieredzēm. Kļūt par uzņemošo ģimeni – tas ir viens no cēlākajiem cilvēka dzīves lēmumiem, kas piepilda bez vecāku gādības palikuša bērna sapni par īstām mājām un mīlošiem līdzcilvēkiem. Tamdēļ ļoti ceru, ka, ieklausoties pieredzes stāstos, kuri izskanēs kampaņas laikā, spēsim uzrunāt drosmīgus, apņēmīgus cilvēkus,” saka labklājības ministrs Uldis Augulis.
U. Augulis papildina, ka būtiska loma uzņemošo ģimeņu atbalstā ir finansējumam un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem visā Latvijā. Salīdzinot ar 2020. gadu, finansējuma apmērs ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem no 1,3 miljoniem ir pieaudzis līdz 3,5 miljoniem eiro. Lielākais finansējuma pieaugums vērojams psihosoiciālajam atbalstam un konsultācijām, pieaudzis arī mācību vajadzībām atvēlētais budžets un pakalpojumu grozs ģimeņu un bērnu individuālām vajadzībām. Lai arī nākamā gada budžeta pieprasījumā daudzas prioritātes diemžēl netiks apmierinātas, atbalstam pakalpojumu groza palielināšanai finansējums ir atrasts un arī nākamajā gadā tajā plānots pieaugums.
Kampaņa šoreiz plānota ar izteiktu reģionālo vērsumu – paredzēts organizēt sarunu pēcpusdienas pašvaldībās un uzrunāt cilvēkus, kuri vēl tikai interesējas un izvērtē iespēju kļūt par uzņemošo ģimeni. Pasākumi notiks Rīgā, Bauskā, Valmierā, Kuldīgā un Daugavpilī. To laikā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri iepazīstinās ar atbalsta iespējām, kuras ģimenes var saņemt, uzsākot ceļu kļūšanai par uzņemošo ģimeni, kā arī darbojoties uzņemošās ģimenes statusā. Pasākumos plānotas neformālas ekspertu diskusijas, piedaloties speciālistiem, kā arī bāriņtiesu pārstāvjiem, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem, Bērnu aizsardzības centra un Labklājības ministrijas pārstāvjiem. Pasākumos piedalīsies arī esošas uzņemošās ģimenes, daloties ar savu pieredzi, tādējādi dodot kopienas sajūtu un stiprinot izpratni par uzņemošās ģimenes lomu.
Līdztekus šiem pasākumiem izveidota vienota informatīva sadaļa Labklājības ministrijas tīmekļvietnē, parādot soļus, kas jāveic cilvēkiem, kuri vēlas iegūt audžuģimenes, aizbildņa vai viesģimenes statusu: https://www.lm.gov.lv/lv/klusti-par-uznemoso-gimeni
Tāpat no 22. novembra, lai iegūtu plašāku informāciju, potenciālajiem interesentiem, aizpildot šo formu vai rakstot uz davagimeni@bac.gov.lv, ir iespēja pieteikties arī personīgai sarunai par šo tēmu ar bāriņtiesas speciālistu.
Radot lielāku priekšstatu par uzņemošo ģimeņu ikdienu un tajās augušo bērnu pieredzi kampaņas laikā tiks izveidoti vairāki videostāsti un podkāsti. Kampaņas aktivitātēm varēs sekot līdzi arī Labklājības ministrijas kontos sociālajos tīklos: “Facebook”, “Instagram”, “Youtube” un “X”.
