Latvijas–Vācijas pašvaldību forumu 14. oktobrī rīkoja Latvijas vēstniecība Vācijā sadarbībā ar Brēmenes pilsētas pārstāvniecību Berlīnē. Foruma mērķis bija turpināt attīstīt savstarpējo dialogu un pieredzes apmaiņu, it īpaši publiskā sektora digitalizācijas jautājumos.
Savukārt 15. oktobrī Berlīnes izstāžu centrā sākās viens no lielākajiem pasākumiem publiskās digitalizācijas jomā Eiropā – izstāde “Smart Country Convention 2024”, kurā Latvija ir izvēlēta par oficiālo partnervalsti, lai stāstītu par savu pieredzi digitālo risinājumu ieviešanā valsts pārvaldē, pašvaldībās un valsts uzņēmumos. Izstādi apmeklē vairāk nekā 100 pārstāvju no Latvijas uzņēmumiem, zinātnes, pašvaldību un valsts iestādēm. No Rīgas pašvaldības puses pasākumos piedalās L. Ozola, pārstāvji no Rīgas Digitālās aģentūras (RDA), Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA), Pilsētas attīstības departamenta u.c.
“Rīgas digitalizācija intensīvi sākās jau gadsimtu mijā, izveidojot pirmās datubāzes un e-pakalpojumus. Liels izaicinājums, bet reizē arī iespēja, ko mēs pilnībā spējām izmantot, bija pandēmijas laiks, kurā mēs strauji digitalizējām savus iekšējos pašvaldības procesus un reizē arī atradām veidus, kā attālināti nodrošināt gandrīz visus pašvaldības pakalpojumus. Rīgai kā Latvijas galvaspilsētai ir jāuzņemas līderība jaunu digitālo risinājumu ieviešanā, jo lielu pašvaldību izstrādātās tehnoloģijas var noderēt gan mazākām pašvaldībām, gan arī citām valstīm,” foruma laikā notikušajā paneļdiskusijā “No papīra uz pikseļiem: digitālā transformācija vietējās pašvaldībās” uzsvēra Rīgas vicemēre Linda Ozola.
“Rīga ir ceļā uz to, lai kļūtu par viedo pilsētu – smart city. Lai to paveiktu, notiek daudz intensīva, bet neredzama darba, kas prasa līdzekļus un laiku, bet pēc tam ieguvumus sajutīs visi gala lietotāji. Mums arvien vairāk trūkst darba roku, tāpēc aktīvi jādarbojas digitālajā un mākslīgā intelekta jomā, iesaistot gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus. Rīgā ir atbalsta programmas, kas ir vērstas uz dažādu pilotprojektu īstenošanu, kurus veiksmes gadījumā var attīstīt arī tālāk. Dalība Latvijas-Vācijas pašvaldību forumā un “Smart Country Convention 2024” skaidri parāda, ka Rīga sevi šajā jomā piesaka ļoti jaudīgi un mums ir liels potenciāls. Tā ir iespēja arī Latvijas galvaspilsētas uzņēmumiem ieiet Vācijas tirgū, kā arī dibināt vērtīgus kontaktus turpmākajai sadarbībai,” norādīja L.Ozola.
RDA direktors Arnis Gulbis atzīmēja, ka Rīga Vācijai var piedāvāt dažādas idejas un digitālās arhitektūras risinājumus, jo mūsu pilsēta šajā jomā ir strauji virzījusies uz priekšu, apsteidzot daudzus. Gandrīz visi pašvaldības pakalpojumi tagad ir pieejami digitālā veidā, ar vienotu apstrādes procesu, epakalpojumu sadaļā ļaujot pieteikties gandrīz visam, sākot no koku ciršanas atļaujas un beidzot ar pieteikumam bērnudārzam.
“Digitālie risinājumi nav burvju nūjiņa, tie prasa paradumu maiņu, tāpēc visam jānotiek sinerģijā un jācenšas arī saglabāt fiziskos pieejas veidus dažādiem pakalpojumiem. Vācu patērētāji ir konservatīvi, tāpēc jaunu risinājumu ieviešana ir liels izaicinājums. Mēs varam sniegt padomus, lai apietu dažādus “celmus”, ar kuriem esam saskārušies savā pieredzē. Iepriekš digitālie procesi bija pakārtoti fiziskajiem procesiem - papīram, tagad jau ir otrādi – atrodam jaunu digitālo ideju un tad tam pieskaņojam attiecīgos papīrus. Lai ieviestu jaunos risinājumus, nepieciešama drosme, apķērība, nauda investīcijām un politiskā griba,” uzsvēra A. Gulbis
“Berlīnē sāktais pašvaldību forums apliecina Latvijas un Vācijas ciešās vēsturiskās partnerattiecības investīciju un tūrisma jomā. Foruma atklāšanas runās Brēmenes mērs un citas augta līmeņa amatpersonas uzsvēra Latvijas izcilos sasniegumus digitalizācijā. Šis novērtējums sniedz būtisku pievienoto vērtību Rīgai gan veicinot inovatīvo digitālo risinājumu eksportu, gan jaunu investīciju piesaisti nākotnē. Rīga prezentēs savus projektus “Smart Country Convention,” kas ir lieliska iespēja piesaistīt jaunus talantus un uzņēmumus,” akcentēja RITA direktors Fredis Bikovs.
Izstādē “Smart country convention” piedalīsies vairāk nekā 15 tūkstoši dalībnieku. Pasākumu 15. oktobrī Berlīnes izstāžu centrā atklāja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Vācijas iekšlietu ministre Nansija Fēzere. Izstādē uzmanība tiks pievērsta digitalizācijai, tehnoloģijām, digitālajai infrastruktūrai, kiberdrošībai un datu aizsardzībai.
Kā informē LIAA, Latvija un Baltijas valstis kopumā ir nostiprinājušās kā digitalizācijas un datu drošības jomas līderes. Latvijā 84% interneta lietotāju lieto valsts e-pakalpojumus un digitālo identifikāciju. Vairāk nekā 91% publiskā sektora pakalpojumu pieejami tiešsaistē. Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā būvniecības sektora administratīvais process ir pilnībā digitalizēts.
2023. gadā Vācija bija Latvijas 3. lielākais preču eksporta un 2. lielākais preču importa partneris. Latvijas preču eksports uz Vāciju bija 1,26 miljardi eiro, savukārt preču imports no Vācijas bija 2,61 miljards eiro. 2023. gadā preču eksports uz Vāciju veidoja 6,6% no kopējā Latvijas preču eksporta, savukārt imports – 11,2% no kopējā preču importa. Svarīgākās Latvijas eksporta preces uz Vāciju ir koksnes izstrādājumi, mašīnas, mehānismi un elektropreces. Visvairāk no Vācijas ieved transportlīdzekļus, mašīnas, mehānismus un elektropreces, ķīmiskos produktus. 2024. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas preču eksports uz Vāciju bija 609,6 miljoni eiro, savukārt preču imports no Vācijas bija 1,19 miljardi eiro.
Tirdzniecības misijā Vācijā piedalīsies tādi Latvijas uzņēmumi un organizācijas kā “TET”, “Mobilly”, “LMT”, “Nordic Homes”, “TIAMO grupa”, “Adventum Tech”, “Tilde”, “TESLA”, “ZZ Dats”, “WeAreDots”, “Tietoevry”, “Zvaigznāja komnda”, “Apply”, “CMB”, “EdTech”, “Helmes”, “Brīvs”, “Latvijas Universitāte”, “UberHint”, “Lielvārds”, “Datorium”, “Rīgs biznesa skola”, ”Vācijas-Latvijas Tirdzniecības kamera, “Latvijas koka būvniecības klāsteris”, “IT klāsteris” kā arī pašvaldību un citu institūciju pārstāvji.
