Atsaucoties uz publiski vairākkārt izskanējušu informāciju par ražošanas ēku Valmieras Rūpniecības un eksporta parkā, Valmieras novada pašvaldība informē sabiedrību par projekta attīstību.
Pašvaldība 2020. gada 2. decembrī uzsāka projekta “Industriālo teritoriju attīstība Valmierā – 2. kārta” Nr. 5.6.2.0/20/I/012 īstenošanu, noslēdzot līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Kopējais sākotnēji paredzētais Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums bija 4 236 673,83 eiro. Projekta ietvaros tika revitalizēta bijušā gaļas kombināta degradētā teritorija, nojauktas 11 turpmākai ekspluatācijai nederīgas ēkas (darbi pabeigti 2021. gada septembrī), pārbūvēta Rūpniecības iela, izbūvētas divas jaunas ielas un stāvlaukums (ekspluatācijā nodoti 2023. gada 7. augustā) un nepieciešamie inženiertīkli (ekspluatācijā nodoti 2022. gada 7. novembrī), kā arī uzbūvēta ražošanas ēka (ekspluatācijā nodota 2024. gada 5. jūnijā). Ražošanas ēkas faktiskās būvniecības izmaksas – 4 473 864,09 eiro, no kā ERAF līdzfinansējums bija plānots 1 850 126,92 eiro apmērā, kas faktiski procentuāli no kopējām ēkas būvniecības izmaksām veido 41,35 %.
Šāda veida projektus pašvaldība varēja attīstīt divos veidos:
- sākotnēji nepiesaistot jau iepriekš zināmu komersantu, bet saņemot apliecinājumus par interesi iesaistīties projektā. Gatavojot projekta pieteikumu par ražošanas ēkas izbūvi, sākotnēji tika saņemti apliecinājumi par interesi no trīs komersantiem, kā to paredzēja Eiropas Komisijas Regulas 2014/651 56. pants, vai
- jau sākotnēji piesaistot komersantu un projektu īstenojot sadarbībā ar to, pamatojoties uz Eiropas Komisijas Regulas 2014/651 14. pantu.
Ņemot vērā minēto, pašvaldība projektu realizēja saskaņā ar Eiropas Komisijas Regulas 2014/651 56. pantā paredzēto kārtību un principiem, piešķirot interesentiem tiesības uz infrastruktūras ekspluatāciju atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pienācīgi ievērojot piemērojamos normatīvos aktus attiecībā uz atklāta konkursa (izsoles) norisi. Šādas procedūras izvēle ne tikai atbilst minētās regulas nosacījumiem, bet arī Eiropas Savienības Tiesas praksei, kurā norādīts, ka gan neatkarīga eksperta vērtējums, gan arī izsole ir korekti paņēmieni tirgus cenas noskaidrošanai.
Papildus informējam, ka programmu SAM 5.6.2. “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām 2. kārta”, kuras ietvaros pašvaldība īstenoja projektu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas Regulas 2014/651 56. panta principiem, projekta ieviešanas laikā ne tikai nebija iespējams mainīt, bet šādai rīcībai arī nebija iemeslu, jo potenciālo investoru bija paredzēts piesaistīt caurspīdīgā, atklātā nomas izsolē, kas, kā jau minēts, atbilst regulas prasībām un nekādā veidā nevar tikt kvalificēts kā valsts atbalsts lietotājam, ja lietotājs par to norēķinās atbilstoši tirgus nosacījumiem, ko attiecīgi paredz izsoles rīkošana.
2023. gada 12. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica izmeklēšanas darbības Valmieras novada pašvaldībā par iespējamu krāpniecību lielos apmēros un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas saistīts ar it kā prettiesiski iegūtu ERAF finansējumu 4 236 673,83 EUR apmērā mērķorientētas infrastruktūras izveidei. Pašvaldība uzsver, ka, lai gan “Vadlīnijas pašvaldībām Komisijas Regulas Nr. 651/20141 56. panta piemērošanas risku vadībai Eiropas Savienības fondu projektos” tika publicētas tikai 2023. gada 22. septembrī, pašvaldība projekta īstenošanu veica, regulāri konsultējoties ar atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām un ņemot vērā to sniegtos norādījumus.
Ražošanas ēkas būvniecībai plānotais ERAF līdzfinansējums Eiropas prokuratūras ierosinātā kriminālprocesa rezultātā ir apturēts 1 173 413, 82 eiro apmērā, par ko pašvaldību ir informējusi CFLA.
Taču, lai īstenotu uzņemtās nomas saistības pret investoru un projekts tiktu pabeigts, pašvaldība ražošanas ēku ir pilnībā uzbūvējusi par pašvaldības budžeta līdzekļiem.
2022. un 2023. gads projektu īstenotājiem bija izaicinājumu pilns laiks. Par to liecina fakti Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumā par paveikto 2022. gadā: “Krievijas militārā agresija Ukrainā radīja tūlītēju būtisku ietekmi uz būvniecības nozari, tai skaitā apdraudot publiskās infrastruktūras projektu sekmīgu īstenošanu. Lai vispusīgi novērtētu kara ietekmi, rastu risinājumus risku mazināšanai un publiskās infrastruktūras projektu efektīvai īstenošanai, EM sadarbībā ar kompetentām institūcijām (Iepirkumu uzraudzības biroju, CFLA, Finanšu ministriju), pašvaldību un būvniecības nozares pārstāvjiem apkopoja informāciju par situāciju būvniecības nozarē, izejvielu un būvizstrādājumu pieejamību, kā arī straujo cenu kāpumu, un piedāvāja iespējamos risinājumus publisko investīciju projektos. Tai skaitā, tika apkopota arī informācija no publiskā sektora pasūtītājiem par paredzamo sadārdzinājumu esošajās un plānotajās būvdarbu iecerēs. Lai sniegtu atbalstu pasūtītājiem, izstrādātas vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai un grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.”
Valmieras novada pašvaldības īstenotajam projektam, līdzīgi kā citiem Latvijā, pastāvēja risks tikt nepabeigtam. Savus plānus ievērojami mainīja arī potenciālie investori, kuriem globālie izaicinājumi lika tos mainīt. Valmieras novada pašvaldība problēmām meklēja risinājumus gan būvniecības procesā, gan arī veica pārrunas ar dažādu nozaru komersantiem, lai iesāktos procesus pabeigtu ar iespējami mazākiem zaudējumiem un sasniegtu projekta rezultātus. Visas projekta izmaiņas tika saskaņotas ar CFLA un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Arī starptautiskas auditoru kompānijas CBRE atzinums liecina, ka projekta rezultātā ir uzbūvēta universāla ēka, tā nav mērķorientēta. Tā ir piemērota 33 dažādu nozaru uzņēmumu darbībai. Arī CFLA 2023. gada 15. septembra vēstulē norāda: “..aģentūra izvērtēja finansējuma saņēmēja sniegto informāciju un secināja, ka minētajiem ražošanas ēkas pilnveidojumiem un plānotajām būvprojekta izmaiņām šobrīd netiek saskatītas mērķorientētas infrastruktūras pazīmes”.
Ražošanas ēkas un zemes nomas tiesības tika izsolītas atklātā izsolē, un nomas tiesības 2023. gada 6. jūlijā ieguva investors SIA “Defence Partnership Latvia” par tirgus cenu, kuru noteica sertificēts vērtētājs, un šodien pašvaldība katru mēnesi saņem 14 794,09 eiro bez PVN lielu nomas maksu. Investors pēc nomas līguma parakstīšanas ēkas un teritorijas pilnveidošanai ražošanas vajadzībām ir ieguldījis vairāk nekā 3 miljonus eiro. Ēkā šobrīd notiek starptautiskas militāras nozīmes ražošana, un uzņēmums nodarbina vairāk nekā 40 speciālistus, un jaunu darbavietu skaits turpina augt, saņemot jaunus pasūtījumus.
Valmieras novada pašvaldība informē, ka kompetento iestāžu un amatpersonu izplatītā informācija medijos (piemēram, kopš 2023. gada 12. septembra KNAB tīmekļvietnē ir publicēts apgalvojums par ERAF līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā) negatīvi ietekmē turpmāko jaunu investoru piesaisti industriālajām teritorijām ar Eiropas Savienības finansējumu un joprojām negatīvi atsaucas uz Valmieras Rūpniecības un eksporta parka esošo investoru nākotnes attīstības plāniem, tas ir situācijā, kad ārvalstu investori Latvijas investīciju piesaisti novērtē ar līdz šim zemāko atzīmi.
Aizvien nav skaidra apsūdzības būtība. Publiski izskanējušais iespējamais pārkāpums Eiropas prokuratūras un KNAB ieskatā ir līdzīgs – aizdomas, ka pašvaldība infrastruktūras attīstības projektu tomēr īstenojusi kāda konkrēta uzņēmēja (zināma nomnieka) interesēs, kā rezultātā pašvaldība ir ieguvusi procentuāli vairāk Eiropas Savienības līdzekļu. Vēlamies vērst uzmanību uz to, ka KNAB priekšnieks Jēkabs Straume 2024. gada 22. augusta televīzijas kanāla TV3 raidījumā “900 sekundes” norādīja uz regulējumā atļauto Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu līdz 55 % zināma nomnieka gadījumā. Atkārtoti norādām, ka Valmieras novada pašvaldības īstenotajā projektā pat neatkarīgi no iepriekš aplūkotajām divām projekta realizācijas iespējām kopējais ERAF līdzfinansējums veidoja 41,35 % no projekta izmaksām.
Vēlamies uzsvērt, ka nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
