“Mūsu misija ir stiprināt valstisko piederību un demokrātiju, atbalstot pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību. Tā kā ārvalstnieku skaits Latvijā strauji palielinās, būtiski ir palīdzēt viņiem kļūt par līdzvērtīgu mūsu sabiedrības daļu, tajā skaitā iekļaujot darba tirgū, kas sniegtu ieguldījumu arī valsts attīstībā, un mūsu uzdevums ir izveidot sistēmisku un vienotu valstisku pieeju, vienlaikus uzlabojot sadarbību ar dažādu sektoru pārstāvjiem,” skaidro SIF Vienas pieturas aģentūras jaunpienācējiem Latvijā vadītāja Inese Saldābola.
Daļa no izaicinājumiem, ar ko šobrīd jāsastopas iebraucējiem, ir – nodarbinātība un valsts valodas apguve. Lai arī brīvo darbavietu skaits Latvijā patlaban tuvojas 90 tūkstošiem, ir dažādi iemesli, kas jaunpienācējiem neļauj sekmīgi tajās strādāt, un viens no tiem ir latviešu valodas nezināšana, turklāt kursu pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.Uz šā gada 7.oktobri bezmaksas latviešu valodas kursiem bija pieteikušies 5737 Ukrainas civiliedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse jeb 2438 kursus jau pabeiguši dažādos apguves līmeņos. Kā liecina 2023.gadā pēc Latviešu valodas aģentūras pasūtījuma veiktā sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” aptauja, lielākā daļa respondentu par nepieciešamību uzskata valsts valodas apguvi vienkāršai ikdienas saziņai iebraucējiem, turklāt vairākums par piemērotāko laika posmu atzīst 1 – 2 gadus.
Balstoties uz pieredzi, nodrošinot latviešu valodu kursus Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā un reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, SIF izstrādājuši vienotas un pieejamas latviešu valodas mācību sistēmas modeli ieviešanai Latvijā, tādējādi nodrošinot ikvienam jaunpienācējam iespējas apgūt latviešu valodu. Lai iebraucēji veiksmīgi iekļautos Latvijas sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, būtiski ir veidot vienotu izpratni par Latvijas kultūru, tradīcijām un vēsturi, un valodai šajā procesā ir centrāla nozīme.
“Vienas pieturas aģentūras darbs ir nozīmīgs ne tikai Latvijas cilvēkkapitāla attīstības kontekstā, bet arī tādēļ, ka tieši agrīns, savlaicīgs un mērķtiecīgs atbalsts ir atslēga, lai mēs kā sabiedrība būtu ar vienotu izpratni par mūsu pamatvērtībām. Vienas pieturas aģentūras uzdevums, manuprāt, ir trejāds. Pirmkārt, tai ir jābūt vietai, kur jaunatbraucēji jūtas droši, sadzirdēti un var saņemt nepieciešamo informāciju un atbalstu. Otrkārt, Vienas pieturas aģentūra ir partneris darba devējiem. Treškārt, Vienas pieturas aģentūra strādā ar datu apkopošanu par pakalpojumu pieprasījumu, pārklājumu un ietekmi. Tas ļaus gan vidējā, gan ilgtermiņā pilnveidot integrācijas atbalsta pasākumus,” uzrunājot klātesošos, uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce.
Līdz ar jaunpienācēju aktīvu iesaistīšanos darba tirgū vai arī izglītošanos Latvijas izglītības iestādēs (no visiem studējošiem 14,6% ir tieši ārvalstnieki), arvien vairāk jādomā par to, kā šiem cilvēkiem sekmīgi iekļauties arī Latvijas sabiedrībā, kurā vērojami dažādi stereotipi. Veiksmīgas integrācijas pamatā ir divpusējs pieņemšanas process, kurā piedalās gan uzņemošās valsts sabiedrība, gan iebraucēji.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs: “Ir skaidrs, ka Latvija ar savu iekšējo cilvēkresursu daudzumu vien neatrisinās darbaspēka trūkumu. Tāpēc ārvalstu speciālistu piesaistei ir jānotiek sistēmiski un regulēti, lai imigrācijas politika nestu risinājumus mūsu esošajām problēmām. Skaidrs normatīvais regulējums, mērķtiecīgs atbalsts darba devējiem un darba meklētājiem no ārzemēm ir soļi, kas jāsper jau šodien, un jāmācās no citu valstu pozitīvās un negatīvās pieredzes, lai neatkārtotu novēršamas kļūdas un pēc iespējas efektīvi sasniegtu rezultātus – integrētu un atbildīgu sabiedrību, kas ceļ produktivitāti un piedalās tautsaimniecības attīstībā.”
Sniedzot 8741 konsultāciju 5163 klientiem, SIF Vienas pieturas aģentūra jaunpienācējiem lielākoties palīdzējusi rast risinājumu migrācijas jautājumos (42% gadījumu), bet risināti arī citi jautājumi, tajā skaitā sadzīviskie, nodarbinātības, izglītības, sociālo pakalpojumu un veselības. Atbalsts bijis nepieciešams mutiskai un rakstiskai tulkošanai (visvairāk palīdzība sniegta tulkojumiem no/uz franču valodu – 410 gadījumi), psiholoģiskā jomā un juridiskos pakalpojumos. Vienas pieturas aģentūra jaunpienācējiem sniedz nepieciešamos resursus, lai spertu soli pretī veiksmīgam iekļaušanās procesam, kurā nepieciešamas vienlīdzīgas iespējas piekļūt privātā un publiskā sektora pakalpojumiem, lai izvairītos no diskriminācijas, kā arī sniegtu vietu, kur uzzināt par Latvijas kultūru un iespējām veidot arī savas kopienas, būt sociāli un pilsoniski aktīviem sabiedrības locekļiem.
Ņemot vērā plašo Aģentūras pakalpojumu skaitu, SIF redz nepieciešamību stiprināt starpsektorālo sadarbību starp dažādām valsts un pašvaldību iestādēm, darba devējiem, NVO sektoru un augstskolām, tādējādi sperot lielu soli pretī iekļaujošas sabiedrības attīstībā.
Turpinot sniegt atbalstu iebraucējiem, izveidota jauna interneta vietne livelatvia.lv, kurā jaunpienācēji vienuviet var atrast noderīgu informāciju par atbalstu, noderīgiem valsts pārvaldes resursiem, kā arī pieteikties konsultācijai vai uzsākt pirmos soļus latviešu valodas apguvē pašmācības ceļā, kā arī atrast apkopotu informāciju par maksas un bezmaksas kursu iespējām visā Latvijā. Tā kā informācija regulāri tiek atjaunota un papildināta, to var uzskatīt par svarīgu rīku iebraucēju informēšanā un izglītošanā.
Uzziņai:
Uz 2024. gada 1. jūliju, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ārvalstu pilsoņiem Latvijā bija derīgas 129 794 uzturēšanās atļaujas. Pusotra gada laikā atļauju skaits ir pieaudzis par 54%, jo uz 2023. gada 1. janvāri bija derīgas 89 520 uzturēšanās atļaujas. Pēc SIF datiem šobrīd visvairāk ārvalstnieku ir no Ukrainas, bet vēl pārstāvētas arī citas valstis – , Indija, Maroka, Uzbekistāna, Azerbaidžāna, Gruzija, Šrilanka, Ķīna un Baltkrievija. Latvijā ir novērojams neizmantots ārvalstnieku, īpaši trešo valstu pilsoņu, darbaspēka potenciāls. Piemēram, šā gada sākumā Ekonomikas ministrijas apkopotie dati liecina, ka aptuveni 24 tūkstoši ukraiņu, kuri pašlaik uzturas Latvijā, ir darbspējīgā vecumā, taču Valsts ieņēmumu dienesta uzskaite rāda, ka tikai 8,7 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo bija reģistrēti kā darba ņēmēji.
