Kopš šā gada 21. janvāra spēkā stājušies grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot pašvaldībā obligāti nodrošināmos 10 sociālos pakalpojumus, kas visām pašvaldībām (gan novadiem, gan valsts pilsētām) jānodrošina saviem iedzīvotājiem, tādējādi mazinot nevienlīdzību sociālo pakalpojumu pieejamībā starp dažādām pašvaldībām.
Ņemot vērā, ka visas pašvaldības nevar nodrošināt visus obligātos pakalpojumus nekavējoties, atsevišķu sociālo pakalpojumu ieviešanai ir paredzēts pārejas periods – dažiem 2026. gads, bet citiem 2028. gads.
Papildinot jau sniegto valsts atbalstu pašvaldībām sociālo pakalpojumu ieviešanai, sarunās puses vienojās, ka LM prioritāro pasākumu sarakstā virzīs finansējuma pieprasījumu par valsts budžeta līdzfinansējumu minimālā sociālo pakalpojuma groza ieviešanas atbalstam. Tostarp mērķdotācijas ģimenes asistenta pakalpojuma attīstībai pašvaldībās 50 % apmērā un līdzfinansējumu 50 % apmērā izdevumu segšanai atelpas brīža pakalpojumam bērniem ar invaliditāti, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi īpašas kopšanas nepieciešamību.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks: "Mūsu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu sociālo pakalpojumu pieejamību visās pašvaldībās – neatkarīgi no to lieluma vai finansiālajām iespējām. Kopš janvāra spēkā esošie likuma grozījumi ir būtisks solis šajā virzienā, taču apzināmies, ka ne visas pašvaldības spēj nekavējoties ieviest visus noteiktos pakalpojumus. Tāpēc turpinām stiprināt valsts atbalstu – gan ar pārejas periodiem, gan ar jauniem līdzfinansējuma risinājumiem. Mēs esam gatavi virzīt prioritārus finansējuma pieprasījumus – gan ģimenes asistenta pakalpojuma attīstībai, gan atelpas brīža nodrošināšanai ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti. Vienlaikus turpināsim dialogu ar pašvaldībām, lai atrastu sabalansētus un ilgtspējīgus risinājumus sociālo pakalpojumu sistēmas stiprināšanai Latvijā."
Puses vienojās, ka LM prioritāro pasākumu sarakstā virzīs arī finansējuma pieprasījumu valsts atbalsta palielināšanai pašvaldībām sociālo pakalpojumu nodrošināšanai dzīvesvietā par personām, kuras ir pārtraukušas saņemt valsts finansētos ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā, paredzot summas palielinājumu no 7085,20 eiro gadā par vienai personai sniegtajiem pakalpojumiem līdz 14 500 eiro gadā.
Sarunās arī diskutēja par obligāto sociālās palīdzības pabalstu – GMI un mājokļa pabalsts – pieprasīšanas tendencēm. Izskatot apkopotos datus par pabalstu saņēmēju skaitu un struktūru un izlietoto finansējumu, panākta vienošanās nemainīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktos mājokļa pabalsta aprēķinam piemērojamos koeficientus.
Sarunās tika apspriestas iespējas no LPS puses rosinātajam par valsts līdzfinansējuma nosacījumu pārskatīšanu grupu mājas (dzīvokļa) un dienas aprūpes centra izveidei un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Puses vienojās, ka jautājums par nosacījumu (termiņi un finansējums) pārskatīšanu bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu nodrošinātajiem pakalpojumiem ir horizontāls un diskutējams valdības līmenī. Savukārt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumam personām ar GRT uzturēšanai un dienas aprūpes centra pakalpojumam personām ar GRT izveidošanai un uzturēšanai puses vienojās izvērtēt līdzfinansējuma nosacījumu pārskatīšanas iespējas.
