Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks: “Sveicot Bērnu aizsardzības dienā, vēlos uzsvērt – ikviens bērns Latvijā ir mūsu kopīga atbildība. Droša bērnība, kurā valda mīlestība, cieņa un atbalsts, ir pamats sabiedrības nākotnei. Šajā dienā atgādinām sev un citiem – sargāt bērnus nozīmē sargāt Latviju.
Bērnu aizsardzības dienā atgādinām – visi bērni ir mūsu bērni. Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt ne tikai savu, bet arī citu bērnu drošību. Gadījumā, ja bērnam nepieciešama palīdzība, aicinām vērsties:
- policijā 110 – ja nekavējoties nepieciešams novērst apdraudējumu bērnam, konstatēta vardarbība pret bērnu vai bērns līdz 7 gadu vecumam atstāts bez uzraudzības;
- ārkārtas palīdzības dienestā 112 – ja bērnam nepieciešama medicīniskā palīdzība vai akūta palīdzība bīstamās situācijās;
- pašvaldības sociālajā dienestā - grūtības nodrošināt pamatvajadzības, bērns atstāts novārtā, klaiņo, bērnam ir atkarības problēmas;
- bāriņtiesā – ja ģimenē ir apdraudēta bērna drošība, veselība un dzīvība;
- Izglītības kvalitātes valsts dienestā - par izglītības iestādē sniegto izglītības kvalitāti;
- Bērnu aizsardzības centrā – ja ir aizdomas par bērnu tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu neievērošanu iestādēs.
Bērniem ir iespēja bez maksas sazināties ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 psihologiem un saņemt konsultāciju par bērnus interesējošajiem jautājumiem.
Vienlaikus atgādinām, ka, sākoties vasaras brīvlaikam, ir svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību bērnu drošībai: drošībai uz ūdens, saules un karstuma riskiem, digitālajiem riskiem, satiksmes drošībai u. c. Lai vasaras prieki nepārvērstos nepatīkamos notikumos, sabalansēta brīvība un uzraudzība ir labākā dāvana jūsu bērnam drošai un priekpilnai vasarai.
Daži skaitļi un fakti (Centrālās statistikas pārvaldes dati):
- 2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 366 tūkst. bērnu vecumā līdz 17 gadiem (19,0% no visiem iedzīvotājiem). Lai gan no 2016. gada sākuma kopējais bērnu (0–17 gadi) skaits palielinājies par 4 tūkstošiem jeb 1,1 % un bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā, tomēr vecuma grupā 0–9 gadi bērnu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2016. gada sākumu, tas samazinājies par 14 tūkstošiem jeb 6,8%.
- 2024. gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas reģionā (19,6 %), bet vismazākais – Latgalē (16,5 %). Novados bērnu īpatsvars svārstījās no 13,5 % Krāslavas novadā līdz 30,5 % Mārupes novadā.
- 2024. gadā piedzima 12 571 bērns – par 13,2 % jeb 1 919 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023. gadā. Pēdējos trīs gada mēnešos dzimušo skaits nepārsniedza tūkstoti (oktobrī – 994, novembrī – 940, decembrī – 921 jaundzimušais). 2024. gadā reģistrēts vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados.
- Lai gan dzimušo bērnu skaits samazinās, pēdējos gados palielinās īpatsvars bērniem, kuri dzimst kā trešie vai ceturtie bērni. 2023. gadā ģimenēs kā pirmie piedzima 39,2% bērnu, kā otrie – 35,3% bērnu, kā trešie – 17,1% bērnu, bet kā ceturtie un vairāk – 8,4% bērnu.
- 2023./2024. mācību gada sākumā pirmsskolas izglītībā iesaistījās 94,7 tūkstoši bērnu. Šis bija pirmais mācību gads, kad mācības pirmsskolas izglītības iestādēs notika tikai latviešu valodā, izņemot starptautiskā bakalaurāta pirmsskolas programmas (tajās mācījās 538 bērni). 2023. gadā 3–6 gadus vecu bērnu iesaistīšanās pirmsskolas izglītībā sasniedza 95,0%.
- 2023./2024. mācību gadā 324,3 tūkstoši iedzīvotāju mācījās vispārizglītojošajās skolās, profesionālajās un augstākajās izglītības iestādēs, no tiem 68,1 % jeb 220,8 tūkstoši bija vecumā līdz 17 gadiem. Kopš 2010. gada kopējais izglītojamo skaits šajās izglītības iestādēs ir samazinājies par 12,0 %, savukārt izglītojamo skaits līdz 17 gadu vecumam ir palielinājies par 5,0%.
