No noziedzīgā nodarījuma apraksta izriet, ka apsūdzētais Šveicē iegādājās un nodeva sievai platīna gredzenu ar dabīgiem briljantiem. Abi kopā atlidoja no Cīrihes uz Rīgu un šķērsoja lidostas muitas kontroles punkta “zaļo koridoru” – vietu, kuru drīkst šķērsot personas, kam nav deklarējamu preču. Tādējādi netika deklarēta muitošanai pakļautā prece – gredzens 92 599,15 eiro vērtībā (muitas vērtība 74 661,68 eiro, muitas nodoklis 1866,54 eiro un pievienotās vērtības nodoklis 16 070,93 eiro).
Apsūdzētais iebilda, ka gredzenu bija uzdāvinājis sievai. Izvērtējusi apsūdzētā rīcību, apgabaltiesa secināja, ka viņš zināja preces vērtību. Zināja, ka sieva to nedeklarēs, jo par vērtību nav informēta. Pie viņa atradās gredzena iegādi apstiprinoši dokumenti. Viņš rīkojās ar to, lai atgūtu Šveicē samaksātos nodokļus. Attiecīgi Senāts nekonstatēja pamatu apšaubīt, ka noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir apsūdzētais. Atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam par noziedzīga nodarījuma izdarītāju uzskatāma arī tāda persona, kas noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības.
Apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka jau sākotnēji apsūdzētā nodoms bija nedeklarēt Šveicē iegādāto dārgmetāla gredzenu, viņš zināja, ka nelikumīgi ieved kontrabandas priekšmetu Eiropas Savienības muitas teritorijā, un vēlējās to darīt.
Senāts grozīja tiesību normu, uz kuras pamata prece konfiscēta, jo atzina, ka tā ir ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta, nevis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmets. Manta, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, ir arī kontrabandas preces, jo attiecībā uz tām ir pārkāptas prasības pārvietošanai pāri Latvijas muitas teritorijai, tādējādi šādu preču nonākšana brīvā apgrozībā nav atļauta.
Senāts vērsa uzmanību, ka mantas īpašā konfiskācija nav kriminālsods. Tā ir patstāvīgs krimināltiesību institūts, kas krimināltiesību teorijā tiek pieskaitīts pie citiem krimināltiesiskajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem. Šo līdzekļu mērķis ir atturēt personas, kurām tas piemērots, no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī brīdināt citas personas par noziedzīgu nodarījumu juridiskām sekām.
Senāts arī skaidroja, ka konkrētajā gadījumā kontrabandas prece tika aizturēta pirmajā muitas iestādē un konfiscēta. Līdz ar to par preci nav pienākums maksāt muitas administrētos nodokļus, muitas parāds tiek dzēsts. Muitas administrēto nodokļu brīvprātīga samaksa pēc tam, kad noziedzīgs nodarījums ir pabeigts, neietekmē apsūdzētās personas vainīgumu un nosacījumu, ka prece jākonfiscē.
Senāta lēmums lietā Nr.SKK-49/2024 (15840099820).
