Sarunas laikā LBAS pārstāvji uzsvēra, ka, viņu ieskatā, ir saprotamas bažas par to, ka darbnespējas lapu jautājums netiekot līdz galam kontrolēts, taču viņiem pieejamā statistika par to neliecinot. LBAS pārstāvji Strupišam prezentēja statistiku no Veselības ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma, kurā norādīts, ka pēdējo četru gadu laikā katru gadu Latvijā tiek izsniegtas vairāk nekā viens miljons darbnespējas lapu taču Veselības inspekcijā tiek izskatītas sūdzības tikai par aptuveni 0,03–0,04% no tām.
Arodbiedrību pārstāvji arī uzsvēra, ka būtiskus uzlabojumus ir iespējams panākt ar jau šobrīd pieejamajiem rīkiem, piemēram, aktīvāku vēršanos Veselības inspekcijā.
Savukārt Strupišs norādīja, ka viņa mērķis nav darbnespējas lapu izsniegšanas radikāla reforma vai kaut kādā veidā ierobežot slimības lapu izsniegšanu patiesi slimiem cilvēkiem. Tomēr ir vērojamas tendences, ka tiesās darbnespējas lapas tiek izmantotas, lai kavētu lietas izskatīšanu.
Kā piemēru Senāta priekšsēdētājs minēja gadījumu, kad krimināllietā ar lielu skaitu apsūdzēto, tie viens pēc otra iesniedza darbnespējas lapas, kavējot procesa izskatīšanu. Savukārt citā gadījumā viens apsūdzētais divu gadu laikā iesniedza četras darbnespējas lapas, novedot pie tā, ka lietu joprojām nav sākts skatīt pēc būtības, taču ir informācija, ka konkrētais apsūdzētais šai laikā ir piedalījies vismaz divās nesaistītās civillietās.
Ar šiem piemēriem Strupišs akcentēja, ka, lai arī LBAS sniegto statistiku nevar apšaubīt, tiesu sistēmā situācija ir savādāka, jo tajā cilvēkiem ir lielāka motivācija kavēt procesa gaitu. Turklāt no pašas LBAS datiem redzams, ka, piemēram, 2024. gadā pārbaudēs, kas iniciētas pēc tiesībsargājošo iestāžu iesniegumiem, problēmas atklātas gandrīz ceturtajā daļā situāciju, kas ir daudz vairāk nekā vidēji.
Sarunas noslēgumā abas puses vienojās turpināt aktīvu dialogu, kā arī, iespējams, nākotnē piedalīties plašākās diskusijās par arodbiedrību tiesiskajiem problēmjautājumiem.
