Šobrīd atbalstu Kalpaka skolai profesionālo priekšmetu apguvē uz līguma pamata sniedz Nacionālo bruņoto spēku karavīri, bet Latvijas Republikas Zemessardzes likumā nebija paredzēta iespēja iesaistīt zemessargus šāda atbalsta sniegšanā.
Likumā tiek ieviests regulējums attiecībā uz gadījumiem, kad Zemessardzē uzņemto pilsoni iesauc valsts aizsardzības militārajā dienestā. Šajā gadījumā valsts aizsardzības dienesta pildīšanas laikā zemessargu no dienesta Zemessardzē neizslēgs, bet gan to apturēs.
Tāpat Latvijas Republikas Zemessardzes likumā paredzētas tiesības zemessargiem, kuri pilda karavīra amata pienākumus vai aizsardzības ministra noteiktus, ar kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājumu saistītus amatus, saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, kā arī mācību atvaļinājumu.
Ievērojot jaunas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva kategorijas – militārie darbinieki – ieviešanu, šī kategorija iekļauta arī Latvijas Republikas Zemessardzes likumā. Tās ir civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda aizsardzības ministra noteiktos militāro darbinieku amatus Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs. Saistībā ar jaunu Zemessardzes uzdevumu – valsts aizsardzības militārā dienesta karavīru apmācību – un infrastruktūras paplašināšanu, tiek plānots ieviest militāro darbinieku amatus trim profesijām: pavāri, autovadītāji, tehniskās apkopes speciālisti.
Likumprojekts arī izslēdz no Zemessardzes likuma norādi uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kura ar 2023. gada 1. janvāri ir pievienota Latvijas Bankai.
Pēc Ministru kabineta apstiprinājuma par grozījumiem Latvijas Republikas Zemessardzes likumā pieņemšanu vēl lems Saeima.
