Latvija tobrīd domāja par iestāšanos ES, pētīja vadlīnijas un sprieda, kas mums būtu pārņemams no ES pieredzes. Jau tad Latvijas meža nozares speciālisti sāka domāt par meža ekonomiskajiem kontiem, kas ļautu analizēt meža resursu pieejamību un izlietojumu naudas izteiksmē. Pamatotākas diskusijas par ekonomisko kontu ieviešanu Latvijā Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta ekonomikas nodaļā sākās 2000. gadā. Jau tolaik tika uzsāktas pirmās darbības šajā virzienā un Latvija uzņēmās saistības pret Eiropas Savienību un ANO Koksnes komiteju.
„Mums bija iecere harmonizēt nozares izvērtēšanas datus ar ES valstīm, lai tos varētu salīdzināt,” atminas ZM Meža departamenta Meža stratēģijas nodaļas vecākā referente Aija Budreiko. „Tādēļ bija jāsaprot, kāds meža ekonomisko kontu modelis Latvijai varētu būt vispiemērotākais un kādas datu kopas tajā iekļaujamas, lai nozari varētu raksturot monetārajās vienībās. Lai saprastu, kā mežu Latvijā apsaimniekojam, ko un kādā veidā mežā iegūstam, ko no iegūtajiem resursiem ražojam un kā tas sasaucas ar Meža politikas dokumentiem.”
Katrs darbojas „savā nodabā”
Mūsu valstī katra iestāde, kas saistīta ar mežu un meža resursu izmantošanu, vāc savus datus un uztur savas informācijas bāzes – Zemkopības ministrija, Valsts meža dienests, Valsts zemes dienests, valsts AS „Latvijas valsts meži”, visu veidu mežsaimniecības un kokrūpniecības asociācijas un uzņēmēji, protams, arī Centrālā statistikas pārvalde.
„Bet kopaina par visu meža nozari, visām meža resursu, to produktu vērtībām un saistība ar vides aspektiem neveidojas,” secina ZM Meža departamenta Meža nozares atbalsta nodaļas vecākā referente Agrita Karlapa.
A. Budreiko papildina: „Turklāt mēs pārsvarā iegūstam fiziskās vienības – hektārus, kubikmetrus u.tml. Līdz šim nav vienota modeļa, kā visu šo guvumu pārvērst monetārajās vienībās. Cik vērta ir meža platība, cik vērti ir koki, cik maksā pakalpojumi mežā, cik saražots zāģmateriālu, kā pieaug tā vērtība pēc dziļākas pārstrādes – mums jāatrod metode, kas ļautu visu kompleksu salikt kopā un pārvērst naudā.”
"Līdz šim Latvijā nav vienota modeļa, kā visu guvumu no meža pārvērst monetārajās vienībās."
Tādēļ Latvijas mežinieki 2004. gadā sasparojās un nolēma, ka ir jārealizē Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projekts „Integrēto vides un meža ekonomisko kontu izstrāde Latvijā” (Nr. LV0081).
Ko tas dos? Tiks apzināta trūkstošā informācija un, kaut arī esošā nepieciešamā informācija tiks gūta no katra līdzšinējā statistisko datu avota (iestādēm, organizācijām, asociācijām), tā tiks ievadīta vienotā sistēmā, kas ļaus izsekot visai meža „ķēdei” salīdzināmās mērvienībās, vienlaikus parādot, kā veidojas un kāda ir Latvijas meža nozares kopējā pievienotā vērtība. Tad varēs izvērtēt katra atsevišķā meža sektora pienesumu nozares bilancē un nozīmīgumu arī Latvijas kopproduktā.
Ekonomiskais vērtējums - uz brīvprātības pamatiem
Integrēto vides un meža ekonomisko kontu sistēmas ieviešana ES valstīs notiek brīvprātīgi. Un tajā pašā laikā Latvija ir vienīgā no dalībvalstīm, kura nevienu meža ekonomisko kontu tabulu neaizsūta birojam „Eurostat”. Tas ir arī tāpēc, ka mums vēl nav nepieciešamās pieredzes, turklāt datiem, ko apkopo un izplata Latvijas Statistikas pārvalde, ir pavisam cits mērķis un slodze.
„Meža ekonomiskie konti jeb nacionālo kontu subkonti (tos saprotamības labad vienkāršoti varētu saukt arī par meža resursu pieejamības un izlietojuma bilanci naudas izteiksmē) ļauj dziļāk analizēt, kā nozīmīgās ražojošās tautsaimniecības nozares ietekmē Latvijas kopējos nacionālos ekonomiskos kontus. Tas ir – cik un kā katra nozare ietekmē Latvijas ekonomisko situāciju, kāds ir tās īpatsvars kopprodukta veidošanā,” skaidro A. Budreiko.
Jāpiebilst, ka vienotas metodikas, kā pilnībā novērtēt meža ekonomisko vērtību, pašlaik nav arī ES. Katrā valstī pieeja ir atšķirīga: vienā vērtē no tirgus aspekta, citā – no ekonomiskā labuma. Pastāv atšķirīgas metode, kā noteikt nekoksnes resursu vērtību, rekreācijas vērtību utt. Visām ES valstīm vienotas ir tikai vadlīnijas, līdz ar to iegūtie dati nav īsti salīdzināmi.
"Integrētie vides un meža ekonomiskie konti ļaus izvērtēt katra atsevišķā meža sektora pienesumu nozares bilancē un nozīmīgumu Latvijas kopproduktā."
„Lai nonāktu pie datu izvērtējuma naudas izteiksmē, vispirms mums bija jāizvērtē visa milzīgā pieejamā informācija par Latvijas meža nozari. Bija jāsaprot, cik tā ir piemērota naudas vērtības noteikšanai, kā vēl trūkst, tajā skaitā privātajā sektorā, un kā, iespējami neapgrūtinot privātā meža īpašnieku, šo informāciju iegūt. Lai to izvērtētu, pagāja ļoti ilgs laiks,” stāsta A. Budreiko. „Mēģinājām vērtēt arī nekoksnes resursus – ogas, sēnes.”
Tad arī kļuva skaidrs, ka patiesīgas informācijas par nekoksnes resursiem Latvijas mežos nemaz nav. „Pieredzi (šī projekta ietvaros) devāmies apgūt Somijā, kur tikāmies ar Somijas Meža izpētes institūta (METLA) un Somijas Statistikas biroja pārstāvjiem. Somijā nekoksnes produkcijas devums ir apmēram 8 miljoni eiro gadā, kas ir nozīmīgs daudzums, un tikpat nozīmīgs tas varētu būt arī Latvijā. Šo informāciju mums būtu ļoti nepieciešams apzināt,” teic A. Karlapa.
Bet – kā lai šādu informāciju iegūst? Vai aptaujāt cilvēkus, vai aptaujāt uzpircējus, vai sekot muitas datiem un cik bieži to darīt – nezināmo te vēl ir daudz. Un vēl – kad visatbilstošākā metode tiks atrasta, šis darbs prasīs lielus resursus, ir pārliecinātas ZM speciālistes.
Analoga sistēma Latvijas lauksaimniecībā
Latvijas lauksaimniecībā pastāv analoga sistēma – Latvijas lauksaimniecības ekonomiskais kopaprēķins, kas ir oficiāls aprēķins par lauksaimniecības sektoru. Šī aprēķina rezultāti regulāri tiek iesniegti ES statistikas birojam „Eurostat”. Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina veiktos bruto produkcijas aprēķinus izmanto iekšzemes kopprodukta aprēķiniem nacionālajos ekonomiskajos kontos. Tas ļauj veikt arī aprēķinus par lauksaimniecībā notiekošajām tendencēm, vienlaikus vērtējot ES atbalsta ietekmi un dodot pamatojumu turpmākam lauksaimniecības atbalstam. Lauksaimniecības ekonomisko kopaprēķinu veido Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts jau kopš 1995. gada.
„Līdzīgu sistēmu pašlaik veidojam arī meža nozarei. Šie ekonomiskie konti sniegs atbildes uz jautājumiem arī mums pašiem. Gan par to, ko ekonomiski izdevīgāk darīt mežā ir patlaban, gan kas izdevīgāks būs ilgākā laika termiņā, tajā skaitā no vides aspekta,” stāsta A. Budreiko.
Jārēķina arī vides rādītāji
Projekts iekļauj arī vides aspektus, kas ir ļoti svarīgi straujo klimata pārmaiņu laikmetā. Turklāt atsevišķi nosacītie vides lielumi jau kļuvuši starptautiskās tirdzniecības objekti. Vides ieguvumus un zaudējumus rēķināt ir īpaši sarežģīti. Viens no aprēķināmajiem un plašāk saprotamajiem vides rādītājiem ir CO2 jeb ogļskābās gāzes izmešu absorbēšana.
„Ne jau tikai augošs mežs piesaista CO2. Piemēram, koka krēsls ir ražots no koksnes, kas piesaistījusi CO2, un šī piesaistītā ogļskābā gāze joprojām ir gan gatavajā koka krēslā, gan jāuztur bilancē,” skaidro A. Budreiko. „Kā to aprēķināt un izteikt kopējā bilancē? Pašlaik šādas metodikas mums vēl nav.”
"Latvijā mežs ir puse valsts platības, un šīs nozares ietekme jūtama pilnīgi visur."
Tikpat svarīgi ir izvērtēt, vai mežizstrādes atliekas nepieciešams atstāt turpat mežā, lai veidotos, piemēram, jaunas dzīvotnes. Vai arī tās ir no meža izvācamas, jo savairosies kaitēkļi. Kā mežizstrādes atliekas iespaidos ekosistēmu, meža ražību u.tml. - arī šim aspektam jāizveido aprēķināšanas metodika, stāsta speciālistes.
Gaidīja, gaidīja, līdz sagaidīja
Kaut arī sākts pirms gadiem pieciem, tikai 2009. gadā projekts „Integrēto vides un meža ekonomisko kontu izstrāde Latvijā” saņēma finansiālu atbalstu no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta.
Jāteic, ka 2006. gadā Latvijas Statistikas pārvalde bija veikusi projektu, lai saprastu, vai iespējams ar Latvijā pieejamiem datiem aizpildīt meža ekonomiskos kontus par konkrētu gadu. „Projekts parādīja, ka kontu aprēķiniem nepieciešamās tabulas mēs nevaram aizpildīt – trūka metodes datu pārvēršanai monetārajās vienībās un pieredzes. Un valstij šim mērķim nebija arī naudas,” stāsta A. Budreiko. „Bet kaut kas bija jāizdomā. Pavērās iespēja pieteikties Norvēģijas finansējumam.”
Pamatojums tam, lai iegūtu gan norvēģu pieredzi, gan naudu, sākts rakstīt 2004. gadā. Projekta pieteikums guva atbalstu. Bet starptautiskie projekti top ļoti ilgi, jo jāsagatavo sīki un detalizēti pieteikumi un tie jāapstiprina, tad jāatrod projekta izpildītāji u.tml. Visi projekta sagatavošanas posmi bija jāsaskaņo gan Norvēģijā, gan Eiropas Komisijā Briselē.
"Visām ES valstīm vienotas ir tikai vadlīnijas, līdz ar to iegūtie dati nav īsti salīdzināmi."
Beidzot 2009. gada septembrī tika uzsākta projekta „Integrēto vides un meža ekonomisko kontu izstrāde Latvijā” īstenošana, un tas ieguva jaunu elpu. Realizējamā projekta kopējās izmaksas ir 635 202 eiro (446 420 latu). No šīs summas 85% jeb 539 922 eiro (379 457 latu) finansē Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, bet pārējie finanšu līdzekļi ir Latvijas līdzfinansējums.
„Varētu teikt – vai, vai, tik liela nauda! Bet paskatieties, cik daudz cilvēku, kāds liels informācijas un datu, un resursu komplekss šajā darbā iesaistīts! Latvijā mežs ir puse valsts platības, un šīs nozares ietekme ir pilnīgi visur,” projekta svarīgumu Latvijai pamato A. Budreiko.
Un tā jau laikam arī ir, jo, šajā kompleksajā sistēmā salāgojot fiziskās un monetārās vienības, veicot aprēķinus, varēs uzzināt:
- augošo koku sākotnējo un beigu krāju, ieskaitot gadskārtējo pieaugumu, dabīgos zudumus, meža veselību, izmaiņas meža zemes platībā vērtību;
- izejmateriālu plūsmu caur pārstrādi jeb izejmateriālu un produkcijas bilanci, ievērtējot arī importu, eksportu un sociālekonomiskos rādītājus, ietverot koksnes apmēru enerģijai, t.sk. emisijās – nemainīgajās un faktiskajās cenās;
- mežsaimniecības pārvaldības efektivitāti, ieskaitot meža platību ar dažādiem saimnieciskajiem ierobežojumiem, izdevumus meža vides saglabāšanai, regulējošo un ekonomisko aspektu, valdības izdevumus un ienākumus.
Uzskaitījums ir pārliecinošs.
Kas jau paveikts, kas vēl darāms
Kā ikkatram projektam, arī šim tika sludināts atklāts konkurss par projektam nepieciešamo darbu veikšanu. Konkursā uzvarēja un par projekta izpildītāju kļuva jelgavnieku SIA „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (MEKA), kas kā apakšuzņēmēju piesaistīja SIA „Ernst&Young Baltic”. Projekta izpildītāji ir veikuši situācijas izvērtējumu, detalizēti izanalizējuši meža nozares uzkrāto informāciju Latvijā un izpētījuši piecu citu EEZ valstu – Norvēģijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas un Austrijas – pieredzi.
„Ņemot vērā Latvijas esošo informācijas sistēmu, Latvijas meža nozares īpatnības, kā arī citu valstu pieredzi, ir izstrādāts vides un meža ekonomisko kontu modelis un piedāvāti vairāki alternatīvi veidi, kā kontu tabulas aizpildīt,” stāsta A. Karlapa. „MEKA jau ir veikusi pirmos testa aprēķinus, izmantojot reālos skaitļus un informāciju, un ir apzinātas vairākas problēmas, kuras atrisināsim, veicot nākamā testa aprēķinus.”
Nākamais posms projektā – jāveic sistēmas izstrāde, kā kontu sistēmas aizpildīšanu veiks turpmāk, kāds būs institūciju sadarbības mehānisms, un jāveic apmācību semināri datu apkopošanai, izmantošanai, aprēķinu veikšanai un informācijas apmaiņai. Ir arī jāsagatavo rokasgrāmata, pēc kuras vadīsies reālie izvēlētie darba veicēji. „Vēl nav zināms, kas šo darbu veiks un cik bieži notiks datu apkopošana un aprēķinu veikšana. Iespējams, dažiem rādītājiem tas notiks katru mēnesi, dažiem - tikai reizi gadā vai arī vēl retāk,” skaidro A. Budreiko.
Skaidrs ir tas, ka aprēķinus, kas būs pieejami pēc projekta „Integrēto vides un meža ekonomisko kontu izstrāde Latvijā” noslēguma, noteikti varēs izmantot Statistikas pārvalde, tajā skaitā sūtīšanai „Eurostat”. Tos arī varēs izmantot uzņēmējs, zinātnieks, students, ierēdnis. Patiesībā - pētīt un analizēt iegūtos datus un likumsakarības varēs ikviens, kas to vien vēlēsies.
