Savā uzrunā aizsardzības ministrs norādīja, ka Latvija ir uzņēmusies atbildību par kolektīvās drošības stiprināšanu un ir kļuvusi par drošības donoru. Ministrs uzsvēra, ka Latvija jau šobrīd investē 3,45% no IKP aizsardzībai un apsver šī apjoma palielināšanu līdz 4%, rādot piemēru citām NATO dalībvalstīm. Nepārtraukti tiek īstenoti nozīmīgi aizsardzības projekti, tostarp pretgaisa aizsardzības, kājnieku kaujas mašīnu un raķešu artilērijas iepirkumi.
Vienlaikus aizsardzības ministrs uzsvēra starptautiskās sadarbības vitālo nozīmīgu un to, ka Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu veido Baltijas aizsardzības līniju – būtisku ES un NATO drošības elementu. Latvijas teritorijā atrodas 4000 sabiedroto karavīru, savukārt starptautiskajās misijās piedalās vairāk nekā 150 Latvijas karavīru, kas apliecina to cik svarīgi ir kopā trenēties, dalīties zināšanās un kopēji stiprināt kaujas spējas.
Ministrs atkārtoti uzsvēra nelokāmo atbalstu Ukrainai un to, ka Latvija Ukrainai sniedz militāro palīdzību 0,25% no IKP, nodrošinot bruņutransportierus, dronus un karavīru apmācību.
Aizsardzības ministrs atzīmēja, ka Latvija ir uzņēmusies līderību dronu tehnoloģiju attīstībā un ir kļuvusi par vienu no nozares līderēm Eiropā. Pirms gada Latvija kopā ar Lielbritāniju izveidoja starptautisko dronu koalīciju. Gada laikā dronu ražotājiem ir veikti pasūtījumi 32 miljoni eiro apjomā gan no Aizsardzības nozares pasūtījumiem (15 miljoni), gan no starptautiskā fonda (17 miljoni). Uzrunā tika pieminēts nozīmīgums, ka 2 Latvijas ražotāji ieguva pasūtījumu vairāk nekā 260 Eiropas ražotāju konkurencē un Ukrainai piegādās 12000 Latvijā ražotus dronus.
Ministrs uzsvēra, ka Latvija kļūst arī par starptautisku dronu testēšanas un apmācību centru – Sēlijas poligonā jau tiek testēti Eiropas droni, un šogad tiks atklāts Dronu izcilības centrs. Lai stiprinātu starptautisko sadarbību, šī gada 28. maijā Latvijā notiks starptautiskais Dronu samits. Dronu samitā tiks apspriesti koalīcijas sasniegumi un gūtās mācības, kā arī diskutēts par nākotnes mērķiem, pievēršot uzmanību globālās drošības un modernās karadarbības izaicinājumiem.
Savā uzrunā ministrs īpaši uzsvēra nepieciešamību attīstīt vietējo aizsardzības industriju, lai nodrošinātu gan nacionālo, gan reģionālo drošību, norādot, ka Latvija aktīvi iesaistās Eiropas Aizsardzības fonda projektos un NATO industrijas iniciatīvās. Papildus tam, Valmierā attīstīta Patria 6x6 bruņumašīnu rūpnīca un Latvijas uzņēmumi iesaistīti kājnieku kaujas mašīnu iepirkumos. Līdz 2036. gadam plānots trīskāršot NBS iepirkumus no vietējiem ražotājiem, sasniedzot 30% no kopējā apjoma, kā arī palielināt pētniecības finansējumu līdz 3% no aizsardzības budžeta.
“Stipra un starptautiski konkurētspējīga aizsardzības tehnoloģiskā un industriālā bāze veidos mūsu tautsaimniecības mugurkaulu un mūsu kopējās drošības pamatu. Tas ir uz līderību vērsts process, kuru esam gatavi uzņemties,” uzsvēra aizsardzības ministrs.
Uzrunas noslēgumā aizsardzības ministrs uzsvēra, ka Latvijai ir jābūt proaktīvai un jāturpina stiprināt savas pozīcijas starptautiskajā drošības arhitektūrā, uzrunā akcentējot trīs aizsardzības un drošības prioritātes ārpolitikas debašu kontekstā. Pirmo no tām minot militāro nesatricināmību – Latvija ne tikai aizsargā sevi, bet arī sniedz drošību NATO un ES. Kā otro – fokusēšanos uz nākotnes tehnoloģijām, Latvija attīsta dronu tehnoloģijas un kiberdrošības kompetences. Un noslēdzošo – aizsardzības industrijas attīstību – spēcīgai Latvijas aizsardzības industrijai apliecinot sevi kā Latvijas un eiroatlantiskās drošības balstu.
