Pašlaik mēs varam un palīdzam atgriezt to ukraiņu bērnu psiholoģisko un fizisko veselību, kuri atrodas Ukrainā vai patvērušies daudzās Eiropas valstīs, taču, domājot par taisnīgumu ilgtermiņā, – visu ukraiņu bērnu ciešanas un zaudējumi ir arī jāreģistrē izveidotajā Zaudējumu reģistrā, lai nākotnē viņi saņemtu kompensācijas no Krievijai konfiscējamiem valsts līdzekļiem, ko starptautiskā sabiedrība novirzīs par labu Ukrainai un no Krievijas agresijas cietušajiem Ukrainas cilvēkiem, sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica atgādināja, ka šo bērnu izmantošana kā ierocis pret Ukrainas drosmīgajiem cilvēkiem ir visnecilvēcīgākā rīcība no visiem kara noziegumiem, ko dara Krievija. Oficiālajā ziņojumā teikts, ka uz Krieviju tiek deportēti gandrīz 20 tūkstoši bērnu, bet neviens nešaubās, ka patiesais skaits ir daudzkārt lielāks un mājās ir atgriezušies tikai daži simti. Z.Kalniņa-Lukaševica arī pauda cerību, ka Sarkanā Krusta pārstāvji jau turpmākajos mēnešos aktīvāk iesaistīsies šī jautājuma risināšanā.
Iepriekš asamblejas oktobra sesijā Strasbūrā tikāmies ar tēvu, kura trīs bērni tika deportēti no Mariupoles uz Maskavu, un viņiem nācās piedzīvot tā saukto krievu aprūpi. Tikai brīnums palīdzēja šai ģimenei atrast ceļu atpakaļ. Šī ģimene atradusi drošu patvērumu pie mums Latvijā, atgādināja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Saeimas priekšsēdētājas biedre informēja, ka jau 1.februārī Rīgā notiks nākamā Ukrainas deportētajiem bērniem veltīta starptautiska konference, lai panāktu plašāku starptautiskās sabiedrības uzmanību un iesaisti, panākot bērnu izglābšanu un atvešanu mājās un drošībā.
Saeimas priekšsēdētājas biedre, Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā vadītāja līdz 16.decembrim uzturas Francijas galvaspilsētā Parīzē, kur norisinās asamblejas sēdes, tostarp biroja speciālās komitejas sēde par bērnu stāvokli Ukrainā.
Par Ukrainas bērnu kara traumām, ciešanām un rehabilitāciju klātesošos sēdē uzrunāja arī Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.
